322 dalībnieki no 84 valstīm Kazahstānas pilsētā Almati šonedēļ cīnījās par godalgām starptautiskajā informātikas olimpiādē, un pēc četru gadu pārtraukuma Latvijas pārstāvim izdevās iegūt zeltu. Kāpēc tas ir būtiski, skaidro Olimpiādes starptautiskās komitejas loceklis Mārtiņš Opmanis.
„Zelta medaļas apliecina piederību pasaules elitei,” uzsver Opmanis, stāstot, ka šogad pasniegtas 25 zelta medaļas, taču daudzas nācijas vēlas izcīnīt šīs godalgas, tāpēc konkurence ir liela.
Zelta medaļas ieguvējs Aleksejs Zajakins, kurš šogad pabeidza Rīgas 89.vidusskolu, ir gandarīts, ka šoreiz izdevās panākt pagājušajā gadā nesasniegto.
„Braucot uz olimpiādi, nebija jēgas tēmēt uz sudrabu. Bija jādabū zelts. Protams, labas sajūtas, ka dabūju," teic Zajakins.
Kristaps Čivkulis no Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas pirms gada izcīnīja sudrabu, taču nebēdā par šogad saņemto bronzu.
Savukārt otrās bronzas medaļas ieguvējs, Kristapa skolas biedrs Aleksejs Popovs noraida stereotipu, ka visi informātikas olimpiādes dalībnieki ir nākamie „Stīvi Džobsi” vai „Marki Cukerbergi”:
Latvijas jaunajiem programmētājiem ir iespējas izcīnīt labus rezultātus arī nākamgad Krievijas pilsētā Kazaņā notiekošajā olimpiādē. Taču pirms tam būtu labi gūt skaidrību par to, vai valsts spēj starptautisko olimpiāžu dalībniekiem - arī citos mācību priekšmetos – apmaksāt ceļa izdevumus, kas šobrīd nenotiek, saka Opmanis.
Kā jau ziņots, Valsts izglītības satura centrs sola cīnīties, lai nākamā gada valsts budžetā būtu paredzēta nauda skolēnu starptautisko olimpiāžu dalībnieku nokļūšanai sacensībās, un tad tā nebūtu atkarīga no sponsoru labvēlības vien.
