Zināmais nezināmajā

Nobela prēmija fizikā piešķirta par ieguldījumu klimata prognozēšanas modeļu izstrādē

Zināmais nezināmajā

Tehnoloģijas jūras problēmu izpētē jeb misija "Jūra 2030"

Mākslīgā gaļa un piens: varbūt pēc dažiem gadiem nebrīnīsimies par tiem veikalu plauktos

Ražotājs: No zirņiem var iegūt gan proteīna pulveri, gan bioplastmasu

Zirņi ir ļoti daudzpusīga izejviela – tos pārstrādājot, var iegūt ne tikai labu proteīna pulveri, bet arī augstvērtīgus blakusproduktus, piemēram, cieti, no kuras iegūt biopolimēru jeb bioplastmasu un citus produktus. Pasaulē pēc šādām izejvielām pieprasījums aug, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” atklāja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības „LATRAPS” izpētes un attīstības speciālists Agris Stauģis.

Pērn vairākos plašsaziņas līdzekļos parādījās ziņa par jaunu ražotni Jelgavā, kuru būvē, lai tur zirņus pārstrādātu vērtīgā olbaltumvielu avotā – proteīna pulverī. Turklāt tā ražošanas laikā tiek iegūti arī citi nākotnē un jau šobrīd pieprasīti blakusprodukti, piemēram, šķiedrvielas un dabīgā ciete.

Zirņu apstrādes procesu pēc tam, kad tie ir notīrīti un sašķiroti, skaidroja Stauģis: “Mēs šos zirņus nolobām jeb noņemam apvalkus. Nākošajā solī mēs tos samaļam, lai iegūtu vajadzīgā maluma rupjumu, un pēc tam ar speciālas iekārtas palīdzību veicam frakcionēšanu, respektīvi, samalto daļu sadalām divās produktu grupās, kas tālāk vēl tiek pārstrādātas.”

Viena no šīm produktu grupām ir bagāta ar proteīnu, bet otra – ar cieti. Pārstrādājot abas produktu grupas, iegūst zirņu proteīna izolātu jeb zirņu proteīna pulveri ar ļoti augstu olbaltumvielu koncentrāciju – no 80 līdz 86%. No cietes frakcijas iegūst dabīgo cieti (99+%), un, izmantojot iepriekš noņemtos zirņu apvalkus, arī ekstrudētas šķiedrvielas, stāstīja speciālists.

Iegūtajam proteīna pulverim zirņu garšas nav, lai patērētājam nebūtu jādomā, kā izvairīties no specifiskas garšas. Produkts ir garšas ziņā neitrāls, taču ar augstu olbaltumvielu saturu.

Arī iegūto dabīgo cieti iespējams pārstrādāt tālāk.

“To ir gana viegli modificēt un iegūt biopolimēru, ko izmantot kafijas kapsulu ražošanai, plastikāta trauku un vēl daudzu citu lietu ražošanai, kas bioloģiski sadalās,” skaidroja Stauģis.

Arī no zirņu apvalkiem iegūtās šķiedrvielas ir nākotnē augsti pieprasīts produkts, un tās jau šobrīd tiek pielietotas maizes ražošanā un gaļas pārstrādē.

Par pamatu izvēlei pārstrādāt zirņus bija pieredze, Latvijas klimats un zināšanas, ka tie ir labs olbaltumvielu un aminoskābju avots. Tāpat arī nākotnes prognozes par pārtikas pieejamību pasaulē. Speciālists skaidroja: “Uz 2050. gadu prognozē, ka pasaule sasniegs 9,5 vai pat 10 miljardus cilvēku, un viņi visi ir jāpabaro. Attiecīgi ir jāspēj izaudzēt arvien vairāk izejvielu, lai varētu saražot pārtiku.”

Svarīgas arī Eiropas Savienības vadlīnijas kultūraugu audzēšanā. Lauksaimniecības politika ir vērsta uz to, ka ir jābūt vairākām tā sauktajām maiņas kultūrām, un tauriņzieži, tostarp zirņi, ir ļoti vērtīgs priekšaugs augsnei.

Stauģis norādīja, ka papildus visām citām īpašībām, zirņiem, moderni izsakoties, ir arī pozitīva CO2 bilance – tie patērē vairāk ogļskābo gāzi, nekā augot emitē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt