Programmatūru tulkotājs: Pēc pāris paaudzēm var būt jautājums, kam vispār tā latviešu valoda ir vajadzīga

Raivis Dejus ir tulkošanas entuziasts. Ikdienā strādā IT jomā, tāpēc, iespējams, vairāk nekā citi pievērš uzmanību iespējai izvēlēties valodu dažādās datorprogrammās, lietotnēs un sistēmās. Viņš atzīst, ka arvien biežāk uzstādīšanas procesā izvēlas latviešu valodu, ja tāda ir pieejama. Un tiem, kas smīkņā par dažkārt neveiklajiem latviskojumiem, Raivis velta šādus vārdus – viņi vienkārši ir slinki valodas lietotāji.

Raivis ir pielicis roku pie interneta pārlūkprogrammas "Mozilla Firefox" tulkošanas latgaļu valodā. Pirmā tulkojuma versija dienasgaismu ieraudzīs pavisam drīz. Un tieši Raivis ir viens no aktīvistiem, kas šobrīd tulko latviešu valodā vienu no pasaulē populārākajām mājaslapas izveides bezmaksas platformām "WordPress". Tai veltītajā pasākumā 1. un 2. oktobrī būs iespēja apgūt tulkošanas pamatus, lai katrs interesents varētu pielikt roku aizvien plašākam latviešu valodas lietojumam datorprogrammās.

Ieva Treija: Kāpēc vispār ir vajadzīgs tulkojums latviešu valodā?

Raivis Dejus: Es par to esmu domājis, un man arī daudzi ir šādu jautājumu uzdevuši. Man šķiet, ka tam ir divi aspekti. Vienu aspektu es saucu par omītes aspektu. Tie ir vecāka gadagājuma cilvēki, kas nav izauguši ar sociālajiem tīkliem, un datoru angļu valoda nav viņu ikdiena. Ja dators runātu latviski, tad kritiskos brīžos šie cilvēki varētu saprast, kā viņiem būtu jārīkojas. Piemēram, jautājums: “Vai Jūs tiešām vēlaties izdzēst visas šīs bildes?” Protams, 90% gadījumu lietotāji šo jautājumu saprot, taču, ja tas tiek uzdots latviešu valodā, ir mazāka iespēja, ka atlikušie 10% tomēr nepieļauj kādu muļķīgu kļūdu. Līdz ar to var teikt, ka sistēmas lietošana latviešu valodā ir vienkāršāka, ērtāka un labāka.

Otrs aspekts ir valodas dzīvotspēja. Ja valodas nav tur, kur ir cilvēki, tad tai nav jēgas.

Ja latviešu valodas nav datorā, tad viena paaudze datoru lietos bez šīs valodas un pēc pāris paaudzēm jau būs jautājums, kam vispār tā latviešu valoda ir vajadzīga.

Par šo esmu aizdomājies latgaļu valodas un "Mozilla Firefox" tulkojuma kontekstā. Manuprāt, tas ir svarīgi, lai valoda dzīvotu.

Kas motivē entuziastus iesaistīties tulkošanā?

Tie cilvēki, kas sāk tulkot, vēlas kaut ko lietderīgu darīt papildus saviem tiešajiem darba pienākumiem. Iespējams,

viņi arī vēlas būt “bariņā”, piederēt kādai grupai, kas vēlas aiz sevis atstāt kaut ko paliekošu un lietderīgu.

Tā patiešām ir neatkārtojama sajūta - piederība šādai komandai.

Un kas Tevi pašu mudināja par tulkošanu domāt un to sākt darīt?

Man pašam bija interese iesaistīties to programmu uzlabošanā, kuras es ikdienā izmantoju. Tajā laikā man vēl nebija tik labas zināšanas programmēšanā, lai es varētu veikt kādus lielus un būtiskus uzlabojumus, piemēram, novērst kādu nepilnību. Un tad sāka veidoties bariņš entuziastu, kas arī uzskatīja, ka viens no variantiem, kā iesaistīties, ir tulkošana.

Tu jau noteikti arī pats esi dzirdējis dažādus latviskojumus terminiem, kas reizēm liek pasmaidīt un skaļi apspriest, vai tulkošana latviešu valodā patiešām ir vajadzīga. Ko tad īsti darīt – mēģināt tulkot vai tomēr lietot anglicismus?

Vislielāko kaitējumu jautājumā par to, vai tulkojums ir vajadzīgs, nodara cilvēki, kas nav saistīti ar tulkošanu. Viņi izdomā neveiksmīgus un neīstus latviskojumus. Un tad nu citi uzreiz metas radīt anekdotes. Piemēram,

bija joks par to, ka latviskojumi datoru terminoloģijā ir muļķīgi, jo termina “drop-down” tulkojums būtu “izvirtulis”.

Taču dzīvē neviens tulkotājs šādu tulkojumu nekad nav piedāvājis.

Anglicisma izmantošana vienmēr ir vienkāršākais veids. To, protams, var izmantot, bet, ja labi padomā, tad var veiksmīgi piemeklēt vārdus latviešu valodā. Piemēram, vārds “fails”, ko mēs visi diezgan aktīvi lietojam. Kad dators ienāca mūsu dzīvē, neviens valodnieks nevarēja piedāvāt veiksmīgu latviskojumu šim vārdam. Salīdzinoši nesen tika piedāvāts termins “datne”, kas, manuprāt, ir ļoti veiksmīgs. Līdzīgs piemērs ar vārdu “spams” un tā latviskojumu “mēstule”.

Man šķiet, ka vārdus latviešu valodā vajag meklēt. Piemēram, jauniešiem un tiem, kas datoru lieto ikdienā, vārds “spams” ir saprotams. Savukārt, vecāka gadagājuma cilvēkiem tas var nebūt saprotams. Taču, ja viņi izlasīs vārdu “mēstule”, visticamāk viņiem radīsies pareizā sajūta, ka tas ir kaut kas nevajadzīgs.

Ja termini ir, tad datora lietošana kļūst intuitīvāka. Un veiksmīgi termini dzīvos.

Kur vērsties cilvēkiem, kas grib iesaistīties tulkošanā?

Gandrīz katram produktam ir lapa internetā, kur ir rakstīts, kā to var tulkot. Vienkāršākais veids, kā atrast ceļu, ir "Google" meklētājā ievadīt, piemēram, atslēgas vārdus “WordPress tulkot latviešu valodā”. Nekas nav papildus jāuzstāda, viss ir ļoti vienkārši.

Tā vienkārši bez jebkādām prasmēm un iemaņām var sākt tulkot? Un, ja tā darīs katrs, cik kvalitatīvs būs iznākums?

Ir, protams, kļūdas, taču ar milzīgām un kliedzošām kļūdām es nekad neesmu saskāries. Tās drīzāk ir mazas nianses. Protams, ja lasītu kāds pedantisks valodnieks, tad droši vien viņš teiktu ko citu.

Agrāk katras izvēlnes nosaukumā visi vārdi tik lietoti ar lielajiem sākumburtiem. Angļu valodā tā raksta. Latviešu valodā tā nav pieņemts, taču agrāk daudzi tieši tā tulkoja. Tagad šādus tulkojumus vairs neesmu redzējis. Acīmredzot cilvēki paši mācās un saprot, kā vajadzētu. Nemainīgi parādās anglicismi ar latviešu vārdu galotnēm un dažādi neformāli nosaukumi, kas vairāk tiek lietoti ikdienas sarunās. Un tagad bieži pamanu “tu” formas lietošanu. Domāju, ka tas ir dažādu reklāmas saukļu iespaidā, kas aicina uz tūlītēju rīcību. Tulkotāju kopiena ir vienojusies, ka lietotājs tiks uzrunāts “jūs” formā.

Tātad tulkošanas principi tomēr ir, ja jau reiz kopiena par kaut ko ir vienojusies.

Jā. Pirms dažiem gadiem cilvēki, kas nodarbojas ar tulkošanu, izstrādāja lokalizēšanas rokasgrāmatu. Tur ir aprakstītas gan kļūdas, gan arī tas, kā vajadzētu tulkot.

Tie, kam ir interese iesaistīties, var apmeklēt pasākumu nedēļas nogalē WordPress WordCamp. Pirmajā dienā būs konference, taču otrā diena tiks veltīta tulkošanas pamatu apguvei un arī praktisku tulkošanas iemaņu attīstīšanai. Es gribētu visiem iemācīt un parādīt, kā ir jāstrādā. Protams, gaidīsim arī nozares profesionāļus, kas ir aicināti konsultēt par pareizu valodas lietojumu. Mēs visi, kas darām šo darbu, esam parasti ierindnieki. Mēs ikdienā kļūdāmies, lietojot gramatiskas konstrukcijas, un kļūdāmies arī tulkojumos. Katrā ziņā darba joprojām ir daudz un ir ļoti daudz vietu jauniem aktīvistiem. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti