Profesors Vētra: Mediķiem Covid-19 aizsargtērpos darba dienai vajadzētu būt īsākai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Covid-19 aizsargtērpā mediķi ierobežoto kustību dēļ mēdz ātrāk nogurt, jo pieaug organisma enerģijas patēriņš, par 11% palielinās skābekļa uzņemšana, kā arī par 6% paātrinās sirdsdarbība, noskaidrots Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Rehabilitācijas fakultātes profesora Aivara Vētras vadībā veiktajā pētījumā. Mediķiem, kuri ikdienā strādā Covid-19 aizsargtērpos, darba dienai būtu jābūt īsākai, nekā ierasts, piemēram, sešas stundas, uzskata Vētra.

Profesora Vētras vadībā pētnieku komanda veic darbu pie droša un ergonomiska aizsargtērpa izstrādes fizioterapeitiem, ergoterapeitiem un citiem funkcionālajiem speciālistiem. Lai noskaidrotu, kādi ir fiziskie ierobežojumi un apgrūtinājumi, strādājot līdzšinējos Covid-19 aizsargtērpos, pētnieki aptaujāja 163 veselības aprūpes speciālistus, kā arī veica klīnikās izmantojamo aizsargtērpu kustību brīvības testēšanu, to salīdzinot ar līdzīgām terapeitiskajām darbībām sporta apģērbā. Pētījums notika sadarbībā ar RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktoru asociēto profesoru Ivaru Vanadziņu un Rīgas Tehniskās universitātes asociēto profesori Ingu Dāboliņu. 

Pētījums apstiprināja, ka aizsargtērpa lietošana samazina ārstniecības personāla fiziskās spējas, palielina enerģijas patēriņu, kā arī paātrina elpošanu un sirdsdarbību.

“Nesaīsinot darba dienu, kas pavadīta, strādājot aizsargtērpā, mūsu ārstniecības sistēma izdegšanas dēļ var zaudēt arvien lielāku mediķu skaitu.

Darbs līdz spēku izsīkumam nav perspektīvs risinājums,” pauda profesors Vētra.

Ergoterapeits, RSU docētājs Rūdolfs Cešeiko pētījuma ietvaros salīdzināja fiziskās slodzes rādītājus, veicot vingrinājumus ar trenažieri aizsargtērpā un ikdienas apģērbā. “Strādājot aizsargtērpā, organisms ātrāk uzsilst, un ikdienas slodze prasa lielāku enerģijas patēriņu, kas var tuvoties katra cilvēka augstākajai spēju robežai,” uzsvēra Cešeiko. Ergoterapeits norādīja, ka pēc darba aizsargtērpos nepieciešama regulāra atpūta, piemēram, intensīvai darba stundai seko atpūtas pusstunda.

Arī Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs, RSU docētājs Artūrs Šilovs pauda atbalstu nepieciešamību samazināt mediķu izdegšanas risku, gan ierobežojot darba stundu skaitu aizsargtērpos, gan izmantojot citas iespējas, piemēram, nosakot Covid-19 specializēto nodaļu darbiniekiem papildatvaļinājumu.

“Ārkārtas stāvokļa laikā ārstniecības personāls, īpaši specializēto nodaļu darbinieki, ir pakļauti lielākai fiziskai un emocionālai pārslodzei, tādēļ ir nepieciešams laicīgi domāt par iespējām nākotnē izvairīties no šo speciālistu izdegšanas,” uzskata Šilovs.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti