Visas Covid-19 vakcīnas ir efektīvas
Koronavīruss ir ribonukleīnskābi (RNS – lielmolekulārs organisks savienojums — raksturīga šūnas sastāvdaļa, kas piedalās informācijas pārnesē no iedzimtības vielas (DNS) uz jaunradāmo olbaltumvielu) saturošs vīruss, ko raksturo uz āru izvirzīti proteīna pīķi, kas klāj vīrusa virsmu.
Koronavīruss ir samērā pateicīgs objekts vakcīnām, jo ir pilnīgi skaidrs tās mērķis – S jeb pīķa proteīns. Tagad pasaulē zināmi vairāki tā veidi – Anglijas, Dienvidāfrikas, Indijas u.c. Lai gan pret šiem Covid- 19 vīrusu veidiem izstrādātās vakcīnas var nebūt tik efektīvas kā pret tā dēvēto izejas vīrusu, jebkurā gadījumā kaut kāda efektivitāte saglabājas, jo vīrusu varianti joprojām ir ļoti līdzīgi.
Izstrādājot vakcīnu, bija svarīgi panākt organisma imūno atbildi pret vīrusa izmantotajām, uz ārējās virsmas esošajām olbaltumvielām – pīķa proteīnu. Tātad tas organismam ir “jāparāda”, un dažādajām vakcīnām atšķiras tikai veids, kā tas tiek panākts. Proteīnu iespējams injicēt jau gatavu vai novājināta vīrusa sastāvā, vai arī likt to organismam izstrādāt pašam.
Kā norādīja profesors Tārs: “Nav obligāti jāievada viss vīruss – varam ievadīt šo virsmas pīķa proteīnu vai pat tikai daļu no tā, lai cilvēka organismā rastos antivielas, kas strādās arī pret pašu vīrusu.”
Rietumvalstīs šobrīd ir reģistrētas divu veidu vakcīnas pret Covid-19. Ir adenovīrusu vektoru vakcīnas, pie kurām pieskaitāma “AstraZeneca”, “Johnson & Johnson”, kā arī “Sputnik V”. Visām šīm vakcīnām tehnoloģija ir vienāda.
Vēl ir mRNS vakcīnas – “Pfizer” un “Moderna”. Vīruss savas sastāvdaļas, ieskaitot pīķa proteīnu, saražo, izmantojot šūnu mašinēriju. Vīruss iebaro šūnai savas mRNS un no tām šūnā tiek izveidoti visi vajadzīgie proteīni, tajā skaitā arī pīķa proteīns.
Tas, ko dara vakcīnu izstrādātāji – uzsintezē mRNS, bet tikai to gabalu, kas kodē pīķa proteīnu, nevis visu vīrusu, un to iebaro šūnām. Vēlāk šūna izveido pīķa proteīnu un organismā pret to izveidojas imūnā atbilde. Tas attiecas uz “Pfizer” un “Moderna” vakcīnām, kuras ir ļoti līdzīgas, arī efektivitātes ziņā.
Jāpiebilst, ka neviena mRNS vakcīna līdz šim nebija ieviesta lietošanā, tās ir bijušas dažādās izstrādes stadijās. Vakcīnu speciālistu aprindās pat pastāvēja viedoklis, ka diez vai kas labs no šāda veida vakcīnās sanāks. Bet sanāca.
Izmanto šimpanzes adenovīrusu
Tā dēvētās adenovīrusu vektoru vakcīnas arī ir samērā jauna tehnoloģija, kuras izveidošanas princips ir mazliet savādāks. “Ņemam adenovīrusu, kas izraisa iesnām līdzīgus simptomus. Adenovīrusa vektora vakcīnu izstrādē izmantotie adenovīrusi tiek pārveidoti, lai padarītu tos drošus un efektīvus izmantošanai cilvēkiem. Tas tiek paveikts, izdzēšot noteiktas vīrusa genoma daļas, lai vīruss organismā nevarētu vairoties. Šādu vakcīnu ražošanas process ir arī lētāks."
“Šim nolūkam izmanto adenovīrusu, kas izraisa iesnām līdzīgus simptomus. Vīrusa genoms kodē savus proteīnus, un tam tiek pievienots koronavīrusa pīķa proteīna gēns. Tādējādi rodas kaut kas līdzīgs hibrīdvīrusam, bet no vīrusa tiek izņemtas daļas, kas palīdz tam vairoties,” skaidroja profesors, piebilstot, ka, piemēram, “AstraZeneca” izmanto šimpanzes adenovīrusu, jo pastāvēja bažas, ka ar cilvēku adenovīrusiem vairums ir pārslimojuši un organismā jau izveidojušās antivielas. Līdz ar to pēc šādas potes izmantošanas organisma antivielas tūdaļ pat iznīcinātu vakcīnu un tai nebūtu nekāda efekta. Taču ar šimpanzes adenovīrusiem gan cilvēki diez vai ir slimojuši.
Krievijas vakcīnas “Sputnik V” izstrādātāji ir izmantojuši divus cilvēku adenovīrusa tipus gadījumam, ja pirmais “nenostrādā”, tad “rezervē” ir otrais, turklāt otrajā reizē imūnā atbilde tiek pastiprināta tieši pret pīķa proteīnu, kas ir abu tipu kopīgā sastāvdaļa.
Jaunas pieejas vakcīna
Ja salīdzinām adenovīrusa vektora un mRNS vakcīnas, atsaucoties uz Kaspara Tāra teikto, starp tām teorētiski nevajadzētu būt lielām atšķirībām, jo galarezultāts ir vienāds. Organisms ierauga to pašu proteīnu. Iespējams, atšķiras šūnās saražotais proteīna daudzums, un praktiski procentuālā efektivitāte starp vakcīnām nedaudz atšķiras, “Pfizer” un “Moderna” vakcīnām ieņemot vadošo lomu efektivitātes ziņā.
Tāpat nav iespējams pateikt vienu konkrētu iemeslu, kāpēc pēc potēšanas reizes kādam cilvēkam rodas blaknes, bet citam ne. Profesors norāda, ka “Moderna” un “Pfizer” vakcīnas gadījumā blaknes varētu veidoties pret tauku lodīti, kurā iepakota mRNS, taču tas var būt ļoti individuāli un blaknes var neveidoties nemaz. Tomēr aizspriedumi pret abu veidu vakcīnām novērojami joprojām. Kaspars Tārs skaidro, kāpēc tam nav pamatojuma.
“Neredzu īpašu pamatu satraukumam, jo lielākā daļa cilvēku ar vienu vai otru adenovīrusu ir izslimojuši, ar iesnām bieži slimojam, kas gan nav no izplatītākajiem adenovīrusu veidiem. Esmu pārliecināts, ka 90% Latvijas iedzīvotāju ir izslimojuši šo adenovīrusu, un domājuši, ka tās ir tikai iesnas. No tām mēs nebaidāmies, bet no vakcīnas nez kāpēc baidāmies. Turklāt vakcīnā vīruss nav aktīvs, tas ir aktīvs tik lielā mērā, lai iekļūtu šūnās un uzproducētu pīķa proteīnu, bet tas nevar vairoties. Tāpēc nekādām bažām pamata nav.”
