Privātā sarakste elektroniskajā pastā vai draudzīgas sarunas „Skype” – kaut arī tās notiek starp diviem cilvēkiem, pastāv iespēja, ka tās var lasīt arī kāds trešais. „Vai tas tiek darīts arī Latvijā, es nezinu. Tehniski, es domāju, to nav problēmu izdarīt,” saka Poikāns.
Pētnieks ir pārliecināts, ka spiegot internetā var arī bez operatora ziņas. Izmantojot speciālu aprīkojumu, var pievienoties vietai, kur ir liela datu plūsma, protams, apejot interneta pakalpojuma sniedzēju. „Vienkārši novērojot trafiku, minimums var pateikt, kas, no kurienes, kam pieslēdzies. Daļa ir nešifrēta, daļa šifrēta. Jautājums, vai nešifrēto var atšifrēt, Latvijā tas būtu pagrūti,” skaidro Poikāns.
Viņš arī uzsver – tehnoloģijas ir attīstījušās tik tālu, ka, pat izdzēšot vēstuli savā e-pastā, drošības iestādes var to atjaunot. „Ja agrāk, piemēram PSRS laikos, vai "Stazi" [Austrumvācijā], ja tu kaut ko pasaki un tajā brīdī nenoķēra, tad viss, tu esi brīvs. Bet tagad visu, ko tu saki, var tikt izmantots pret tevi ne tikai šobrīd, bet arī pēc 10 gadiem,” norāda Poikāns.
„Drošības iestādēm tādas pilnvaras ir, protams, sabiedrībā un cilvēktiesību speciālistu vidū ir diskusija, vai šodien nav aiziets par tālu, kur tad ir tas samērīgums,” saka LU Juridiskās fakultātes katedras vadītājs Artūrs Kučs. Viņš arī uzskata, ka Operatīvo darbību likuma normas, kas nosaka drošības iestāžu tiesības noklausīties telefonsarunas vai lasīt privātas e-vēstules, ir vispārīgas.
Tāpat Kučs norāda, ka likumā nav iekļauti vairāki svarīgi aspekti, piemēram, cilvēkam, kas izspiegots, vēlāk šis fakts netiek paziņots, tātad viņam nav iespējas pārbaudīt, vai spiegošana bijusi sankcionēta. „Tas, kas Latvijā arī vairakkārt tiek diskutēts un par ko tiek rosinātas tagad izmaiņas Saeimā, - ka nav noteikti pietiekami skaidri tie gadījumi, kad operatīvie dienesti var veikt šādu darbību. Šobrīd tas ir ļoti plaši,” uzsver tiesību jomas pārzinātājs.
Eksperts arī norāda, ka būtu pareizi, ja drošības iestādes sniegtu kaut vispārēju statistiku, cik operatīvas darbības gada laikā internetā ir veiktas. Taču tādu informāciju drošībnieki nesniedz.
Joprojām nav arī oficiāli apstiprinātas martā izskanējušās ziņas, ka Latvija ir iegādājusies vismodernākās interneta izspiegošanas tehnoloģijas. Kā norāda Drošības policijā, drošības iestādes rīkojas atbilstoši likumam un nekāda informācija par operatīvajām darbībām internetā netiks sniegta.
