Pirmā NASA misija uz Sauli un pirmā zonde, kurai dots dzīva cilvēka vārds

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Naktī no sestdienas uz svētdienu uz Sauli palaistā NASA zonde ir pirmā NASA misija uz Sauli un pirmā kosmosa zonde, kas nosaukta dzīva cilvēka vārdā.

Zondes uzdevums ir iegūt vairāk informācijas par Saules vēju un ģeomagnētiskajām vētrām. Kāds sens joks stāsta, ka pēc tam, kad amerikāņi zinātnieki nosūtīja uz Mēnesi pirmos cilvēkus, Padomju Savienības vadība esot devusi rīkojumu veikt līdzīgu lidojumu uz Sauli. Uz jautājumu, vai apstākļi šādam lidojumam nebūšot par karstu, atbildīgās amatpersonas esot atbildējušas – lidosim naktī.

Aptuveni 60 gadus vēlāk ASV Kosmosa izpētes aģentūra (NASA) ir nosūtījusi izplatījumā savu pirmo kosmosa zondi, kuras mērķis ir izpētīt Sauli un tās ārējo atmosfēru. 1,5 miljardus dolāru vērtā zonde "Parker Solar Probe" naktī uz svētdienu naktī tika palaista no kosmodroma Kanaveralas zemesragā Floridā. Lai arī pati kosmosa zonde ir aptuveni automašīnas lielumā, tās palaišanai ir bijusi nepieciešama viena no pasaulē jaudīgākajām nesējraķetēm. Tas nepieciešams, lai izkļūtu no zemes orbītas, mainītu lidojuma virzienu un galu galā sasniegtu arī Sauli.

Sagaidāms, ka pēc sešām nedēļām kosmosa zonde saskarsies ar Venēras gravitāciju un šī iespēja tiks izmantota, lai palēninātu zondes lidojuma ātrumu un pārorientētu tās virzienu.

Bet jau novembrī zonde sasniegs Saules atmosfēras ārējo slāni – Saules vainagu. Plānots, ka septiņu gadu ilgās misijas laikā zonde izies cauri Saules vainagam 24 reizes, nonākot 6,2 miljonu kilometru attālumā no Saules. Tik tuvu Saulei nav bijis neviens kosmosa aparāts. Kā televīzijas sabiedrībai CNN skaidro Džona Hopkinsa fizikas laboratorijas pārstāvis Janpiņs Guo, kurš izstrādājis misijas trajektoriju, Saules sasniegšanai nepieciešamā palaišanas enerģija ir 55 reizes lielāka nekā tā, kas nepieciešama, lai sasniegtu Marsu.

NASA misija uz Sauli
00:00 / 01:37
Lejuplādēt

Kā norāda aģentūra “France Press”, zinātnieki jau vairāk nekā 60 gadus ir vēlējušies uzbūvēt kosmosa kuģi, kurš spētu izturēt tik augstu temperatūru un radiācijas līmeni, taču, pateicoties jaunākajām aizsargājošajām tehnoloģijām, to ir bijis iespējams izdarīt tikai tagad. Zondi no izkušanas aizsargās vien aptuveni 11,5 centimetrus biezs aizsargvairogs. Pat reģionos, kur temperatūra var sasniegt aptuveni 550 tūkstošus grādus pēc Celsija, vairogs sakarsīs tikai līdz aptuveni 1400 grādiem, vienlaicīgi nodrošinot, ka zondes iekšienē temperatūra būs vien aptuveni 30 grādi.

Zondes uzdevums ir iegūt vairāk informācijas par Saules vēju un ģeomagnētiskajām vētrām, kas apdraud elektroapgādes sistēmas uz Zemes.

Tiks mērīti elektriskie un magnētiskie viļņi, uzņemti fotoattēli, skaitītas uzlādētās daļiņas un mērītas to īpašības.

"Parker Solar Probe" ir nosaukta 91 gadu vecā amerikāņu astrofiziķa Jūdžina Pārkera vārdā, un šī ir pirmā reize, kad kāds NASA kosmosa kuģis ir nosaukts par godu dzīvam cilvēkam.

Jūdžins Pārkers, kurš 1958.gadā pirmais aprakstīja Saules vēju, šodien klātienē vēroja raķetes palaišanu. Dažas dienas pirms raķetes palaišanas profesors Pārkers atklāja savas domas par šo misiju un pauda viedokli, kāpēc cilvēkiem tik ļoti interesē šāds lidojums: “Var teikt, ka šis ir ceļojums uz nekurieni. Tā ir vieta, kas ir pārāk karsta, lai tajā varētu darboties kāds saprātīgs kosmosa kuģis. Taču daži ļoti gudri inženieri, tā vien liekas, ir izstrādājuši ļoti darboties spējīgu instrumentu. Es nezinu, kas intriģē citus cilvēkus, bet droši vien tā ir nokļūšana tik augstā temperatūrā, joprojām veicot racionālus mērījumus.”

Kosmosa zondē atrodas arī mikročips ar Jūdžina Pārkera fotoattēliem, viņa revolucionārais pētījums par Saules vēju, kā arī viņa vēstījums Saulei: “Redzēsim, kas mums ir priekšā.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti