„Šīs vēsturiskās sarunas ir vismaz 300-400 gadu vecas – no 17. gadsimta, kad tika demolētas manufaktūras tekstila nozarē, līdz punktam, kad 1727. gadā Anglijā tika pieņemts likums, ka cilvēki, kas demolē šīs iekārtas, tiek sodīti ar nāvi. Mēs noteikti neesam pirmie, kas par šo jautājumu domā," stāstīja Celmiņš.
Pilsētplānotājs norādīja, ka ir neartikulētas bailes – katram ir piesardzība un trauksme par to, kā spēsim orientēties, izmantojot jaunas tehnoloģijas. Taču ir arī artikulētas bailes, kad cilvēki nebaidās no šīm ierīcēm, bet labi saprot, ka tās viņus padara par bezdarbniekiem un izstumj no vērtību ķēdes.
Salīdzinoši Celmiņš minēja, ka mūsdienās cilvēki nebaidās no automātiskajām norēķinu kasēm vai robotiem, kas uzkopj grīdu, bet labi saprot, ka tie var aizvietot viņu darba vietā.
Svarīgi paturēt prātā, ka abas šīs parādības – gan neartikulētās, gan artikulētās bailes – mēs piedzīvojam visu laiku. Arī cirvis, kruķi vai spieķi ir tehnoloģijas, kas parādījušās dažādos vēstures posmos, sniegušas cilvēka ikdienai jaunu pienesumu, un ar tām bijis nepieciešams iemācīties sadzīvot. Tāpat šobrīd, piemēram, aptiekā varam būt izvēles priekšā, kādu termometru atkarībā no tehniskās sarežģītības izvēlēties.
Šobrīd sociālo mediju laikmetā aizvien pamanāmāks kļūst tas, ka cilvēki attiecībā uz vieniem un tiem pašiem jautājumiem var pārstāvēt radikāli atšķirīgus viedokļus arī radu un draugu lokā. Izteikti tas redzams, apmeklējot komentāru sadaļu ziņām interneta portālos. Celmiņš runāja par zināšanu higiēnu, ko vērts piekopt, jo milzīgajā informatīvajā jūrā patiešām iespējams apmaldīties.
„Katrs lasa, ko viņš grib, un liek, ko viņš grib savos sociālo ziņu portālos. Tas rada lielu Bābeles sajūtu, katrs runā no sava skatu punkta un ar savu izpratni un patiesību,” norādīja Celmiņš.
5G ir tikai viens gadījums starp daudziem citiem, kad scenāriji attiecībā uz tehniskiem jauninājumiem ir bijuši līdzīgi. Celmiņš skaidroja, ka būtiski ir tas, no kādiem kanāliem gūstam informāciju, un vai gadījumā šī informācija vairāk pauž emocijas, nevis faktus, kā arī izceļ atsevišķus gadījumus, nevis atspoguļo kopējās tendences. Taču arī tad, ja rūpīgi visam sekojam līdzi, tāpat ikviens varam būt ievainojams un nonākt sazvērestības teoriju un viltus ziņu valgos.
