Pieskārienus uztverošs robots un bakteriālās rezistences apkarošana – izvirza nozīmīgākos sasniegumus zinātnē 

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Zinātņu akadēmija izvirzījusi 12 nozīmīgākos 2022. gada zinātnes sasniegumus Latvijā. Nozīmīgi sasniegumi gūti vēža izpētē, izstrādāti risinājumi ēku siltuma zudumu samazināšanā. Laureātu vidū arī zinātnieki, kuri modelējuši ekonomiskos procesus, lai uzlabotu Latvijas konkurētspēju, kā arī pētnieki meklējuši risinājumus augu noturībai pret kaitēkļiem un slimībām. Tāpat veikti apjomīgi pētījumi par Latvijas kultūrai un vēsture nozīmīgiem jautājumiem un personībām. Savukārt Latvijas Radio interesējās plašāk par kādu Latvijā radītu bakteriālās rezistences risinājumu un robotu, kas uztver žestus un pieskārienus.

Bakteriālās rezistences apkarošana

Latvijas Organiskās sintēzes institūta ķīmiķi kopā ar Oksfordas Universitātes un vairāku Eiropas zinātnisko institūciju pētniekiem pēc vairāku gadu darba atklājuši jaunu savienojumu klasi –

indolilkarboksilāti palīdzēs apkarot cilvēcei tik ļoti aktuālo bakteriālo rezistenci.

Jaunais medikaments, kam priekšā vēl klīniski pētījumi, būs izmantojams kombinētās terapijas veidā. Proti, lietojot jaunizveidotās palīgvielas ar medicīnā plaši jau izmantotajām antibiotikām, tiks nomākta baktēriju rezistence, pastāstīja Organiskās sintēzes perspektīvo tehnoloģiju laboratorija vadītājs Edgars Sūna.

Pieskārienus uztverošs robots un bakteriālās rezistences apkarošana – izvirza nozīmīgākos sasniegumus zinātnē 
00:00 / 05:50
Lejuplādēt

"Viss būtu labi, jo mums patlaban aptiekas plauktos ir ap 200 antibiotiku veidi visiem dzīves gadījumiem, bet te mēs nonākam pie šīs rezistences. Jo izrādās, ka baktērijas evolūcijas gaitā, protams, ir izveidojušas mehānismus, kā cīnīties pret ienaidnieku uzsintezētajām antibiotikām. Baktērijas ir izveidojušas sev īpašus, sauksim tos par "policistiem" jeb zinātniski saukti par enzīmiem, kuru uzdevums ir nogalināt antibiotikas, ja tādas parādās baktērijas iekšienē. Tad tas koncepts ir ļoti vienkāršs, ja mēs nevaram lietot klasiskās antibiotikas, tāpēc, ka ir šie "policisti", tad mums ir jācīnās tieši ar šiem "policistiem".

Ja mēs varam tos izolēt, tad mūsu klasiskās antibiotikas atkal var darboties," skaidroja Sūna.

Minētā bakteriālās rezistences apkarošanas koncepcija nav jauna, taču jaunā terapijas pieeja izstrādāta cīņai ar īpaši bīstamiem mikroorganismiem, kuri ir nejūtīgi praktiski pret visām medicīnā izmantotajām zālēm. Edgars Sūna norādīja, ka pret konkrēto enzīmu klasi līdz šim nav bijušas iespējas cīnīties. Organiskās sintēzes institūta komanda pie savienojuma izstrādes darbojās vairākus gadus.

Sūna stāstīja: "Ja mums izdosies nokļūt jau līdz aptieku plauktiem, tad beidzot būs atrisināta šī problēma jeb tie spēcīgākie baktēriju "policisti", kas līdz šim mums bijuši neaizsniedzami. Arī ar tiem mēs pratīsim tikt galā. Labā ziņa ir tā, ka mēs esam iemācījušies apkarot bakteriālo rezistenci, balstoties uz šo mehānismu. Bet sliktā ziņa ir tā, ka tas ir viens no vismaz četriem rezistences mehānismiem, turklāt divos mehānismos, es baidos, ka progress tikpat kā vispār nav sasniegts, jo tā būs nebeidzama cīņa. Baktērijas vienmēr radīs rezistenci pret jaunām antibiotikām. Tā vienkārši ir dabiska lieta."

Žestus un pieskārienus uztverošs robots

Savukārt Elektronikas un datorzinātņu institūts kā vadošais partneris kopā ar Beļģijas, Vācijas un Austrijas kolēģiem aizvadītajos gados rūpīgi strādājis pie unikāla viedā robota dažādu industriālo jomu vajadzībām. Zinātniskais asistents Pēteris Račinskis parādīja iekārtu, kas pilda roku funkciju, pie speciāla darba galda pārcilājot dažādus iepakojumus no kastes. Dažus iepakojumus robots pārcilā, piesūcot tos vakuuma uzgalim, citus ar satveršanas "ķepu".

"Šajā situācijā nāk nevis pa konveijeru smuki orientētas pudelītes, bet ir kaste, kurā samesti dažādi objekti. Šim robotam ir jāspēj saprast, kura ir pudele, kura ir kārba, kādā leņķī tā ir un kā pieiet un paņemt to. Cilvēkam tas ir ļoti vienkāršs uzdevums, jo mūsu smadzenes evolūcijas gaitā ir iemācījušas šo pozīciju orientāciju noteikt.

Mūsu sistēma nosaka, kā un no kāda leņķa robotam ir jāpievirzās, lai to varētu paņemt un pēc tam novietot pareizajā kastē," skaidroja Račinskis.

Projektā radītajam robotam ir attīstītas redzes, jušanas un cilvēka žestu saprašanas spējas. Pētnieks Jānis Ārents skaidroja: "Industriālie roboti labi atkārto iepriekš ieprogrammētas darbības, taču ir situācijas, kurās iepriekš šīs darbības nevar ieprogrammēt. Šī ir tā situācija, kad ir dinamiski apstākļi un ir nepieciešams uztvert apkārtējo vidi jeb darba galdu. Un virs tā ir robota kamera, no kuras tam nāk ne tikai krāsu attēli, bet arī dziļuma dati, kas nepieciešami, lai robots zinātu, kādā attālumā tā pudelīte ir jāpaņem."

Institūta direktors un vadošais pētnieks Modris Greitāns norādīja, ka industriālās robotikas risinājumi patlaban ir dārgi, taču nākotnē kļūs arvien pieprasītāki. Turklāt konkrētais robots palīdz saīsināt robota apmācības laiku, pielāgojot to jauniem uzdevumiem.

"Sadarbībā ar kolēģiem no Beļģijas ir uztaisīta sistēma, ka mēs robotu varam nevis programmēt, bet ar žestiem parādīt, ko viņam darīt – iet uz priekšu, apstāties un tā tālāk. Tas, protams, neaizstāj programmēšanas iespējas pilnībā, bet palīdzēs jebkuram nespeciālistam likt robotam veikt kādas darbības ar žestiem. Savukārt kolēģi no Vācijas robotu apaudzēja ar ādu. Metālisks materiāls, kas jūt pieskārienus. Un tas palīdz robotu apstādināt, saduroties ar cilvēku. Un nav jāskrien pie datora, lai to apturētu. Tāpat ar kādām pirkstu kombinācijām pieskaroties mēs varam jau ar robotu sazināties," stāstīja Greitāns.

Kopumā Zinātņu akadēmijas gada sasniegumu konkursā izvērtēti 55 pieteikumi dabaszinātnēs, medicīnas un veselības zinātnēs, materiālzinātnēs un inženiertehniskajās zinātnēs, humanitārajās, mākslas un sociālajās zinātnēs, kā arī lauksaimniecības un meža zinātnēs. Zinātnes sasniegumu apbalvošanas ceremonija noritēs februārī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti