Piesardzīgie, neitrālie, noliedzēji, pretrunīgie. Pandēmijas laika influenceru 4 frontes

Latvijā šobrīd ir 600 tūkstoši “Instagram” aktīvo lietotāju. Gada laikā skaits pieaudzis par 90 tūkstošiem, informē reklāmas aģentūrā “Mixd”. Tas nozīmē, ka caur sociālajiem medijiem var ietekmēt samērā lielu sabiedrības daļu. Vieni no spēlētājiem, kas to var izdarīt, ir influenceri. Pandēmijas laikā satura veidotāju rīcība atšķiras – daudzi aicina būt piesardzīgiem un ievērot ierobežojumus, tikmēr citi klusē vai pat aicina ļaudis neievērot likumu.

Piesardzīgie, neitrālie, noliedzēji, pretrunīgie. Pandēmijas laika influenceru 4 frontesPaula Dēvica

Laikā, kad cilvēki ļoti daudz informācijas iegūst tieši sociālajos medijos, aizvien lielāka nozīme ir saturam, ko publicē satura veidotāji jeb influenceri. Pandēmijas laikā saturs bijis ļoti dažāds – kāds aicina ievērot ierobežojumus, tikmēr cits par šo tēmu klusē vai izplata dezinformāciju. Piemēram, saturs ar aicinājumiem “atvērt acis” un neticēt medijiem joprojām atrodams Latvijas Influenceru un blogeru asociācijas dibinātājas Maijas Armaņevas “Instagram” profilā. Tam ir vairāk nekā 70 tūkstoši sekotāju. Zīmīgi, ka nesen Armaņevu kā kampaņas par drošu skaistumkopšanas pakalpojumu izvēli seju izvēlējās Slimību profilakses un kontroles centrs, skaidrojot, ka influencere attieksmi ir mainījusi. Tomēr pēc kampaņas beigām acīmredzot attieksme atkal mainījās – blogere savā kontā ievietoja atbalsta video no 12.decembra protesta Krastmalā. Un viņa nebija vienīgā. Kopumā influenceri tāpat kā pārējā sabiedrība šobrīd dalās četrās grupās, stāsta radošās aģentūras “Mixd” stratēģiskais direktors Raimonds Grasmanis.

“Tās četras frontes ir: piesardzīgie, neitrālie, noliedzēji un pretrunīgie,” skaidro Raimonds Grasmanis.  “Piesardzīgie ir tie, kuri dzīvo droši, arī citus mudina būt drošiem. Tad ir neitrālie – viņi īpaši neiespringst, it kā cenšas dzīvot droši, bet nav pārlieku uzmanīgi. Tad ir tie, kas ir noliedzēji, kas ir pret drošības pasākumiem, maskām, izturas noliedzoši un iespējams vispār netic, ka tāds Covid-19 pastāv.”

Ceturtā grupa ir – pretrunīgie. Tie ir tie, kas it kā publiski iestājas par drošību, tomēr paši šos noteikumus pārkāpj, stāsta Grasmanis.

Labā ziņa ir tā, ka liela daļa sabiedrības un influenceru ir piesardzīgo pusē. Tomēr noliedzēji mēdz būt daudz skaļāki.

Eksperts atzīst, ka caur sociālajiem medijiem ir ietekmējama ļoti liela sabiedrības daļa. Kaut vai ņemot vērā tikai “Instagram” aktīvos lietotājus, kādi Latvijā šobrīd ir 600 000.

“Ja, piemēram, influenceris būs noliedzējs, tad, visticamāk, viņa sekotājs arī būs noliedzējs. Ja tā nebūs, tad viņam būs ļoti grūti sekot līdzi influencera radītajam saturam. Tas ies pretrunās sekotāja pamatvērtībām un personīgajam viedoklim. Un šo pretrunu dēļ piesardzīgais visdrīzāk noliedzējam atsekos,” Grasmanis.

Tomēr, ja satura veidotāju sabiedrībā redz kā nopietnu viedokļa līderi, tad viņš var ietekmēt un pat mainīt sava sekotāja domas, uzskata Grasmanis. Sekotājus, protams, piesaistīt spēj arī piesardzīgie satura veidotāji. Piemēram, pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” žurnāliste Inese Liepiņa pandēmijas laikā ļoti aktīvi ievietojusi informatīvu saturu. Profilam ir vairāk nekā deviņi tūkstoši sekotāju.

“Mans sekotāju skaits tieši ir audzis pandēmijas laikā. Iemesls tam ir tas, ka es intensīvi dalos ar saturu, kas ir saistīts ar ierobežojumiem, ar valdības lēmumiem, ar situāciju slimnīcās utt. Katru reizi, kad Ministru kabinets iznāk ar jauniem ierobežojumiem vai lēmumiem, es salieku pa punktiem, kas tev ir jāzina, kas tevi varētu skart. To visu es daru, jo pamanīju kādā brīdī, ka cilvēki ar ļoti lielu sekotāju skaitu dara pretējo,” skaidro Inese Liepiņa.

Liepiņa stāsta, ka pašai par pārsteigumu negatīvus komentārus par savu darbu pagaidām nesaņem. Tieši otrādi, cilvēki saka paldies.

Tomēr citi satura veidotāji ar lielāku sekotāju skaitu saņem daudz negatīvu vēstuļu, draudus un virtuālus uzbrukumus. Tāpēc viņi izvēlējušies būt neitrāli un savu nostāju pandēmijas laikā neizpaust, skaidro Liepiņa. Bez sekotāju attieksmes nostāja Covid-19 jautājumos var ietekmēt arī iespējas sadarboties ar uzņēmējiem, stāsta reklāmas aģentūras “Nord DDB Riga” vadītājs Andris Rubīns.

“Mēs gūstam arvien lielāku pieredzi darbā ar šo mediju kanālu – influenceriem. Un mēs redzam gan problēmas, kas rodas, ja influenceris neiederas konkrētā kampaņā vai produktos un tas kļūst nedabiski. Vai arī influencerim nav konsekvences par konkrētām tēmām, respektīvi, vai viņi vienā ierakstā aicina darīt vienu lietu, bet nākamajā dienā paši ir bezatbildīgi un tiekas ar citām paziņām un draugiem, tādā veidā diskreditējot savu uzticamību,” norāda Andris Rubīns.

Rubīns skaidro, ka, viņaprāt, pandēmija nav mainījusi influenceru radīto saturu, tā drīzāk ir izgaismojusi problēmas, kuras bijušas jau iepriekš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt