"Latviešu valodas dialektu atlanta" pirmajā sējumā simt kartēs redzams, cik daudzveidīga un bagāta ir latviešu valoda, kādās izloksnēs runā cilvēki Latvijā, kā darinām vārdus un kā mūsu valodas dialekti un izloksnes mainās.
“Tā kā mums klimats mainās Latvijā, kad Lejaskurzemē līst lietus, bet ap Alūksni ir dziļi sniegi, tāpat ir arī ar mūsu valodu. Ja braucam no Ventspils uz austrumiem, redzam, kā lībiskais dialekts [mainās], ļoti ātra valoda kļūst smagnējāka. Vidzemes sēliskajās izloksnēs ap Madonu dzirdam dziedošo jeb kāpjošo intonāciju. Nonākam Latgalē vai Vidzemes ziemeļaustrumos ap Alūksni un Gulbeni, tad valoda liekas smagnēja, jo nav stiepjošās intonācijas,” par valodas un dialektu dažādību stāstīja pētniece Stafecka
“[Atlantā] mēs varam redzēt, kā, piemēram, darina deminutīvu, kā liek kopā dažādus vārdus, kā mainās locījumi. Tas ir ļoti interesanti ne tikai zinātniekiem. Kaut gan zinātniekiem atlants ļoti noder ikdienā, mēs visi ar to strādājam, bet arī vienkārši cilvēkam, kuru interesē, kā runā viņa pagastā, kā runā citur,” stāstīja Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta zinātniskā asistente Anete Ozola.
Pētniece Stafecka norādīja, ka atlantam materiāli vākti jau no 20. gadsimta 30. gadiem, bet intensīvāk tas darīts pēc Otrā pasaules kara.
Viņa skaidroja, ka vispirms bija jāizstrādā programma, kas iznāca 1954. gadā, un, vadoties pēc tās, pētnieki vāca materiālus visos pagastos pēc 1939. gada iedalījuma. Tie bija 512 pagasti, no kuriem runātāji bijuši 500 pagastos.
Lai izjautātu vietējos izloksnes runātājus, tika uzdoti vairāk nekā 600 jautājumi. Ne katru reizi tas bijis veiksmīgi, mainījušās arī vairākas valodnieku paaudzes, bet rezultātā atlants tapis.
“Procesi valodā ir ļoti dziļi, būtībā gadu simtiem saglabājušies. Nu kas tas ir – viena skaņa vai vienas skaņas īsinājums? Bet ko tas liecina mūsu etniskajai vēsturei! Dialektologu savāktais materiāls ļoti noder vēsturniekiem, arheologiem, etnogrāfiem. Valoda atspoguļo kontaktus, tuvāku un tālāku vēsturi,” skaidroja Stafecka.
Pētniece uzsvēra, ka valoda daudz ko pasaka priekšā par mūsu vēsturi un palīdz arī citu nozaru speciālistiem, tāpēc dialektu saglabāšana un pētniecība pasaulē kļūst arvien aktuālāka. Piemēram, lietuviešu vēsturnieki, pētot kopīgās valodu un dialektu īpatnības, ir secinājuši, ka 6. gadsimtā kurši un latgaļi ir dzīvojuši kaimiņos.
