Rektors pauda pārliecību, ka Latvija ārvalstu zinātniekiem ir interesanta un Latvijas zinātnē vairāk jāiesaista citu valstu zinātnieki. Viņaprāt, pēc 10 gadiem vismaz pusei Latvijā strādājošo zinātnieku jābūt no ārvalstīm.
Krūmiņš norādīja, ka Latvijas zinātnes izaicinājums ir jaudas palielināšana, tāpēc jāiesaista jaunā paaudze, vairāk jāsadarbojas ar privāto sektoru, uzlabojot produktivitāti, pievienoto vērtību, ko spēj dot zinātnieki. Viņš atzina, ka Latvijas zinātniekiem ir daudz ideju, bet tās sadarbībā ar privātajiem uzņēmējiem ir jāspēj piedāvāt sabiedrībai.
Tikmēr Veina universitātes agrīnās inženierijas programmu direktors Detroitā, asociētais profesors Mārcis Jansons intervijā LTV vērtēja, ka Latvijai jāizvēlas zinātnes jomas, kurās tā var būt konkurētspējīga, un tajās jākoncentrējas.
IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress pulcē Latvijas izcelsmes zinātniekus no visas pasaules, kā arī viņu stratēģiskos partnerus un atbalstītājus, lai kopīgi atskatītos uz paveikto un definētu turpmākos Latvijas zinātnes uzdevumus valsts un sabiedrības attīstībai.
Pirmdien, 18.jūnijā, Rīgā notiek IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa atklāšana un pirmās dienas sesija, un to iespējams tiešraidē skatīties ziņu portālā LSM.lv.
Kongresa pirmās dienas vadmotīvs ir sabiedrības drošība un drošums - dalībnieki vairākās sesijās diskutēs par drošību un informatīvo telpu, tehnoloģisko un kiberdrošību, drošību un tautsaimniecību, kā arī drošību un cilvēku kā indivīdu - sabiedrības locekli.
Savukārt 20.jūnijā kongresa dalībnieki vērsīs skatu nākotnē, diskutējot par Latvijas digitālo transformāciju, biznesu nākotnes ekonomikā, kur noteicošā būs dalīšanās ekonomika, apspriedīs izglītības izaicinājumus un vērtēs, vai roboti mums nākotnē atņems darbu.
