Pēc ziņām, ka viesuļvētra "Florence" ir zaudējusi spēku un tā no ceturtās kategorijas viesuļvētras ir kļuvusi par otrās un vēlāk pirmās kategorijas vētru, daudzi izlēma palikt savos mājokļos, nevis evakuēties. Tomēr šāds lēmums izrādījās nepareizs – māja nakts laikā applūda, un iedzīvotāji tāpat bija spiesti evakuēties.
Eksperti uzskata, ka ļoti daudzi cilvēki pieņem lēmumus par evakuēšanos, ņemot vērā informāciju par vētras stiprumu.
Speciālisti norāda, ka vētras tiek iedalītas kategorijās pēc vēja ātruma, taču ūdens daudzums ir bīstamāks.
"Cilvēki koncentrējas uz vētras stipruma kategoriju – tā tas bija tagad ar ''Florenci'', pērn ar ''Hārviju''. Tomēr vētras bīstamību rada ne tikai vēja ātrums, bet arī sekas – respektīvi, lietusgāzes un plūdi," teica Džordžijas universitātes meteoroloģijas profesors Maršals Šeperds.
Pašlaik vētru stiprums tiek mērīts pēc 47 gadus vecas Safira–Simpsona skalas. Tā paredz, ka, vēja ātrumam sasniedzot 33 metrus sekundē, vētrai tiek piešķirta pirmā kategorija, pārsniedzot 70 metrus sekundē – piektā kategorija.
Tomēr spēcīgākās pēdējo gadu vētras ir pierādījušas, ka Safira–Simpsona skala neparāda patieso dabas stihijas spēku.
Meteorologi uzsver, ka jau sen ir nepieciešams izstrādāt jaunu viesuļvētru novērtēšanas skalu, kurā būtu arī citas komponentes, ne tikai vēja ātrums. Speciālisti norāda, ka viesuļvētras pēdējo gadu laikā kļūst arvien mitrākas, atnesot arvien vairāk nokrišņu.
Tikmēr vietējie iedzīvotāji tiek aicināti izvērtēt situāciju, neraugoties tikai uz vēja ātrumu, bet arī iespējamo nokrišņu daudzumu.
