LVMI “Silava” darbojas augu fizioloģijas laboratorija, kurā seši pētnieki nodarbojas ar kokaugu pavairošanas metožu izstrādi un pilnveidi. Viena no metodēm saucas mikrospraudeņu pavairošana. Ar tās palīdzību koki sākotnējā fāzē tiek stādīti un audzēti nevis no sēklām, kā tas ierasts, bet gan tiek izaudzēti laboratorijas apstākļos.
“Šī pavairošanas metode balstās uz to, ka mēs esam apšu hibrīdu un bērzu iemācījuši dzīvot burciņā. Burciņā iekšā ir ielikta barotne, kas sastāv no želejas, mikro un makroelementiem un cukura, kas nodrošina galveno enerģiju, lai augi tur varētu augt,” stāstīja LVMI “Silava” vadošais pētnieks Mārtiņš Zeps.
Laboratorijas pētnieki zinātniskos nolūkos pavairo un uztur dzīvus to koku ģenētiskos materiālus, ko selekcionāri ir atzinuši par vērtīgiem.
“Nosacīti mēs imitējam vasaru. Tiek nodrošināts dienas garums 18 stundas, un sešas stundas ir nakts, kad nav apgaismojuma. Temperatūru telpā uzturam no 23 līdz 25 grādiem,” stāstīja pētnieks Zeps.
Mikrospraudeņošanas laikā sākotnēji no mazas saknes daļiņas vai virszemes pumpura tiek paņemts paraugs, ko novieto uz barotnes. Burciņā izaug mazs kociņš, un tad to pavisam drīz sadala vēl piecās daļās, un nu jau klāt nāk vēl piecas jaunas burciņas. Pēc tam no katras jaunās burciņas vēl piecas jaunas, kurās visās būs vienādi koki. Aptuveni mēneša laikā mazie stādiņi ir gatavi iestādīšanai augsnē. Šo metodi koku audzētavas jau sākušas izmantot arī praksē.
“Domāju, ka “Valsts meži” ar šo metodi hibrīdapses ražošanā ir ne vienu vien miljonu nopelnījuši, balstoties uz mūsu izstrādāto metodi,” pauda LVMI “Silava” pētniece Dace Treigute.
Laboratorijā nodarbojas arī ar egles pavairošanu. Tam tiek izmantota cita metode, kuras nosaukums ir somatiskā embrioģenēze.
“Šī ir vieta, kur notiek somatiskās embrioģenēzes process, sākot ar izlobītu sēklas dīgli, ar šūnu audzēšanu. Tālāk jau ir atpakaļejošais process, kur no šūnu masas sāk veidoties atpakaļ mazie dīglīši,” stāstīja Treigute.
No baltās šūnu masas, kas izveidota no vienas vienīgas sēklas, pēc tam var iegūt pat simtiem un tūkstošiem ģenētiski pilnīgi vienādu egles dīgļu, ko vēlāk var stādīt zemē un audzēt. Ar abu šo metožu palīdzību krietni tiek saīsināts jaunu šķirņu selekcijas process.
“Mēs saīsinām eglei selekcijas ciklu par 15 gadiem,” uzsvēra Treigute.
Šādā pašā veidā laboratorijā tiek uzturētas dažādu Latvijā reti sastopamu augu kolekcijas. Te tos neietekmē slimības, laika apstākļi vai kaitēkļi. Tas, kas dabā sāk izzust, laboratorijā vienmēr būs atrodams, un nepieciešamības gadījumā to būs iespējams pavairot.
