Pētnieku prognozes par koronavīrusa SARS-CoV-2 izplatības dinamiku pēc pandēmijas publicētas žurnālā “Science” 14. aprīlī. Pieci ziņojuma autori ir pieci “Harvard T.H. Chan” sabiedrības veselības skolas epidemioloģijas, imunoloģijas un infekciju slimību nodaļu darbinieki, kuri apvienojuši jau pieejamus datus par Covid-19 ar zināšanām par slimībām, ko izraisa citi koronavīrusi, un izveidojuši iespējamu krīzes attīstības scenāriju.
Solīja atgriezties
Aprīļa vidū liela daļa industriāli attīstīto valstu jau pārdzīvoja pandēmijas augstāko punktu, taču cīņa par pilnīgu slimības kontroli būs grūta un ilga, konstatē britu žurnāls “The Economist”.
Kad saslimstība mazināsies, par svarīgāko kļūs jautājums, vai pandēmija patiešām beigsies, kā tas notika ar SARS slimību 2003. gadā. Atbilde būs zināma līdz ar nākamās ziemas sezonas iestāšanos. Hārvardas zinātnieki pieļauj, ka jaunais koronavīruss spēj atgriezties katru ziemu - līdzīgi, kā atgriežas tā mazāk nāvējoši “radinieki”, kuri izraisa akūtas respiratoras vīrusu infekcijas slimības, norāda ASV televīzijas kanāls CNBC.
“Pat ja pandēmija pierimsies, nepieciešams saglabāt SARS-CoV-2 epidemioloģisko uzraudzību, jo slimības plaša mēroga atgriešanās iespējama līdz pat 2024. gadam,” apgalvo Hārvardas zinātnieki, balstoties uz datu analīzi.
Ierobežojumi nepieciešami vēl pāris gadu?
Zinātnieki arī atzīmē, ka sociālās distancēšanas pasākumi, tajā skaitā skolu slēgšana, publisku masu pasākumu aizliegumi un ieteikumi iedzīvotājiem neatstāt mājas bez īpašas vajadzības, iespējams, būs jāievēro vēl vismaz divus gadus, ja netiks atrastas zāles un vakcīnas pret vīrusu.
"Sociālās distancēšanas pasākumu veiksmes galvenais rādītājs ir veselības aprūpes sistēmas kapacitāte. Lai izvairītos no intensīvās terapijas nodaļu pārslodzes, iespējams, būs nepieciešama ilgstoša distancēšanas pasākumu saglabāšana vai to periodiska atjaunošana uz laiku līdz 2022. gadam,” norādīts zinātnieku ziņojumā.
Lai apturētu pandēmiju, dažādas stingrības pakāpes ierobežojumi ieviesti 187 valstīs un skāruši miljardiem cilvēku. Līdz 20. aprīlim koronavīruss laupījis vairāk nekā 165 000 cilvēku dzīvību, inficējušies vairāk nekā 2,4 miljoni.
Vai nāksies atcelt atcelšanu?
Pēc 76 stingras karantīnas dienām šogad 8. aprīlī ierobežojumi atcelti Ķīnas pilsētā Uhaņā, kur epidēmija sākusies. Kopš janvāra sākuma tur fiksēti vairāk nekā 50 000 inficēšanās gadījumi un vairāk nekā 2500 nāves gadījumi, kas ir 77% no visiem Covid-19 upuriem Ķīnā. Pilsētā ar 11 miljoniem iedzīvotāju tiks saglabāti daži ierobežojumi, un varasiestādes rekomendē cilvēkiem neatslābt, jo aizvien tiek reģistrētas atkārtotas inficēšanās, vēsta CNN.
Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija publiskoja ceļa karti karantīnas pakāpeniskai izbeigšanai, un dažas valstis jau tagad sākušas atcelt ierobežojumus.
Taču priekšlaicīga ierobežojumu atcelšana Hokaido salā Japāna noveda pie jauna saslimstības viļņa, un varasiestādes bija spiestas atkal ieviest karantīnu.
Tikmēr ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ASV atvērs jau no 1. maija.
Nevis norādījums, bet stimuls
Hārvardas zinātnieki īpaši uzsvēra, ka viņi apzinās - ilgstošā karantīna var atstāt negatīvas sociālas un ekonomiskas sekas, tāpēc viņu uzdevums ir nevis uzspiest ierobežojumus, bet gan vēlreiz atgādināt par situācijas nopietnību, stimulēt inovatīvas idejas, lai spētu kontrolēt pandēmiju.
Vispirms nepieciešams pēc iespējas ātrāk noskaidrot, vai pēc pārslimošana ar Covid-19 veidojas imunitāte un cik ilgi tā noturas. Un, protams, jāmeklē jaunas ārstēšanas metodes un jāpaātrina medikamentu un vakcīnas izstrāde.
Ņemot vēra globalizāciju, atkārtoto uzliesmojumu risks nepazudīs.
Tāpēc tikai efektīvas vakcīnas izmantošana spēs pilnībā pārtraukt jaunā koronavīrusa izplatību, pagājušajā nedēļā paziņoja Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektors Tedross Gebreiesuss.
Pēc viņa teiktā, trīs vakcīnu ražotāji jau sākuši klīniskos izmēģinājumus, un vēl vairāk nekā 70 vakcīnu atrodas izstrādes stadijā.
KONTEKSTS:
Pasaulē ar koronavīrusu Covid-19 līdz aprīļa vidum inficējušies jau vairāk nekā 2,4 miljoni cilvēku, upuru skaits pārsniedz 160 000. Vissmagākā situācija vēl joprojām ir ASV, savukārt Eiropā vīruss patlaban visstraujāk izplatās Lielbritānijā. Daudzās valstīs pandēmijas ierobežošanai tika ieviesti stingri pulcēšanas ierobežojumi un noteikta karantīna, bet, situācijai uzlabojoties, dažas valstis sākušas spriest par ierobežojumu mīkstināšanu.
