Atklājums varētu palīdzēt saules sistēmas vēstures pētniecībā un dot zināšanas par tās vietu attiecībā pret apkārtējo vidi, vēsta pētījums, kas 12. augustā publicēts žurnālā "Physical Review Letters".
Supernova rodas, kad zvaigzne eksplodē un rada gāzes un putekļu mākoņus, kuru sastāvā ir radioaktīvi izotopi. Daļa no šiem putekļiem no vienas vai vairākām zvaigznēm, kas sprāga pēdējo 20 miljonu gadu laikā, nokrita uz zemes. Antarktīdā tie atradušies līdz 20 gadus, līdz tika atrasti.
"Esmu laimīgs patiešām redzēt kaut ko, kas kosmosā ceļojis miljardiem kilometru un ir miljoniem gadus vecs," sacīja Dominiks Kolls. Viņš ir astrofiziķis, kurš vadīja atklājumu un bija līdzautors pētījuma izstrādē. "Spēt izmantot datus uz Zemes ir diezgan pārsteidzoši," viņš teica.
Pētnieki bija veduši aptuveni 500 kilogramus sniega no Antarktīdas uz pētniecības centru Vācijā. Viņi izvēlējās attālu vietu, jo zināja, ka tā ir neskarta. Kolls pastāstīja, ka pētnieki izvēlējās pārbaudīt sniegu, jo tas ir tīrākais atrodamais materiāls.
Sniegts tika izkausēts un izsijāts.
Tajā atrastie materiāli tika pārvērsti pelnos un pārbaudīti ar ierīcēm, lai uztvertu anomālijas. Paraugos tika uzrādīts dzelzs izotops "iron-60". Lielākoties kosmosā esošais dzelzs ir "iron-56". "Iron-60" ir vairāk neitronu, kas to padara nestabilu pret radioaktīvo sabrukšanu. Šie izotopi uz Zemes atrodami tikai kosmisku sprādzienu rezultātā un kodolieročos. Pētnieki varēja noteikt, ka izotopa avots ir zvaigžņu putekļi.
Pašlaik gan nav skaidrs, vai Zeme pašlaik atrodas putekļu mākonī, vai arī pētnieki atklājuši putekļu mākoņa atliekas, kas zemi šķērsojis jau pirms vairākiem gadiem.
Atklājums varētu palīdzēt atklāt pavedienus par Zemes vietu kosmosā un sniegt informāciju par mākoņa izcelšanos un struktūru.
Turpmāk pētnieki pārbaudīs paraugus no vecāka ledus, lai noteiktu, kur un kad bija supernova un kad mūsu saules sistēma nokļuva kosmosa putekļu mākonī.
