Pētniece: Uzņēmumi ar sociālo atbildību nereti saprot tikai ziedojumus atsevišķām sabiedrības grupām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Uzņēmuma kultivētā tēla neatbilstība reālajai situācijai bieži vien ir rezultāts tam, ka uzņēmēji ar sociālo atbildību izprot vien kādas naudas summas ziedojumu zināmām sabiedrības grupām. Taču patiesībā sociālās atbildības pamatā ir atbildība par saviem darbiniekiem, kas sevī ietver tādus aspektus kā nodokļu maksāšana, attieksme pret darba vidi un sabiedrību kopumā, Latvijas Televīzijas raidījumā “Patiesības stunda” sacīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes ekonomikas doktore Lāsma Dobele.

Tehnoloģiju uzņēmums “Apple” sevi pozicionē kā citādāk domājošu kompāniju, taču LTV demonstrētā un telekompānijas BBC veidotā dokumentālā  filma "“Apple” viltus solījumi” parāda, ka vārdi nesaskan ar darbiem – rūpnīcās, kur tiek ražota uzņēmuma produkcija, ir visai neapskaužami darba apstākļi.

Diskusijai pirms demonstrēšanas “Patiesības stunda” aicināja arī “Apple” Latvijas dīlerus, taču tirgotāji kategoriski atteicās stāties kameru priekšā un paust savu viedokli.

Dobele, to komentējot,  pauda, ka tā ir viena no tipiskākajām problēmām krīzes komunikācijā, kas skar daudzus uzņēmumus.

"Uzņēmumam vai tā pārstāvjiem atsakoties komentēt savu rīcību, patērētājs ir spiests pieņemt kā pašsaprotamu citu pausto viedokli,” secināja Dobele.

LLU Informāciju tehnoloģiju fakultātes profesors Egils Stalidzāns atzina, ka neviena cita kompānija, izņemot “Apple”, nekultivē tik intensīvi savu imidžu citas domāšanas virzienā, taču būtībā spiediens lētākas produkcijas radīšanai nāk no sabiedrības, kas vēlas pirkt lētāk. Ja ražotāji, tai skaitā “Apple”, kas jau šobrīd nav lētākais produkts, orientēsies uz dārgākām operācijām, uz labākiem apstākļiem strādājošajiem, viņi zaudēs savu konkurētspēju, lēsa pētnieks.

Liela atbildība būtu jāuzņemas valstīm, kur iespējamas šādas problēmas ražošanas procesā. Valsts, iespējams, ir ieinteresēta situācijas saglabāšanā, jo, palielinot ražošanas izmaksas, kompānijas izvēlētos pārtraukt produkcijas ražošanu Ķīnā, tādējādi izraisot problēmas valstī, pieļāva Stalidzāns.

“Normālā situācijā valsts institūcijām būtu jāseko, vai tiek ievērota likumdošana,” teica pētnieks.

Komentējot “Apple” kulta fenomenu, Stalidzāns dalījās ar savu pieredzi, stāstot, ka “Apple” datoru viņš izvēlējies tā veiktspējas dēļ, taču pēc kompānijas ražotajiem telefoniem viņam pagaidām neesot bijis vajadzības.

“Ja man jautātu, vai es pirktu dārgāku preci, ja zinātu, ka 10 dolāri no tās cenas aizietu preces montāžai, es, iespējams, to pat izdarītu, taču tādas iespējas nav,” sacīja Stalidzāns.

Savukārt Dobele skaidroja, ka šis jautājums par kulta fenomenu ir daudz plašāks - dzīvojam individuālisma kultūrā, kurā domājām kategorijās “es”, “man” un “man vajag”, neatkarīgi no tā, vai rīcībā esošais vecāka modeļa produkts ir vēl darba kārtībā. Tāpat sabiedrībai šķiet, ka tas, kas notiek tur, Ķīnā, uz to neattiecas.

“Mūsu vērtību sistēmā mums ir iepotēts, ka, ja tas ir citiem, man arī to vajag, lai neatšķirtos,” vērtēja Dobele.

Vēstīts, ka tehnoloģiju gigants "Apple" pēdējā gada laikā bijis iesaistīts vairākos skandālos. Pēc tā dēvētā „LuxLeaks” skandāla Eiropas Komisija (EK) maijā uzsāka izmeklēšanu par atklātībā nonākušo informāciju, ka "Apple", līdz ar vēl 340 starptautiskām kompānijām, izmantojot Luksemburgas nodokļu sistēmu, izvairās no nodokļu nomaksas pilnā apmērā. Savukārt iepriekšējā gada nogalē EK izmeklēja varbūtību, ka kompānija "Apple" saņēmusi nelikumīgu atbalstu no Īrijas valdības uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaižu veidā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti