Psiholoģijas doktors un pētījuma veicējs Duglass Džentils "Minecraft" raksturoja kā virtuālu "Lego" pasauli. Tajā spēlētāji var atklāt jaunas, unikālas zemes un radīt jebko, ko vien iztēle ļauj.
Pētījuma dalībniekus, kuri spēlēja "Minecraft", sadalīja divās grupās – vieni spēlēja datorspēli, ievērojot noteiktus nosacījumus, bet otri varēja brīvi izvēlēties, ko spēlē radīt. Tiem spēlētājiem, kuri saņēma norādījumus, vienlaikus lika spēlēt "Minecraft", cik radoši vien iespējams.
Visi 352 pētījuma dalībnieki 40 minūtes spēlēja videospēles vai skatījās televīziju, un pēc tam pildīja vairākus radošus uzdevumus. Lai noteiktu radošo produktivitāti, dalībniekiem lūdza uzzīmēt radību no pasaules, kas ļoti atšķirtos no Zemes. Tie, kuru uzzīmētās būtnes vairāk līdzinājās cilvēkiem, ieguva vismazāk punktu, savukārt tie, kuru radītie citplanētu radījumi vismazāk atgādināja cilvēku, ieguva visvairāk punktu.
Pārsteidzoši, ka vismazāk radoši izrādījās tie, kuri spēlēja "Minecraft" atbilstoši sniegtajām instrukcijām, un pētnieki pieļauj, ka šie konkrētie norādījumi, iespējams, ietekmējuši dalībnieku motivāciju spēli spēlēt.
Kā norādīja pētnieki, videospēlēm var būt gan pozitīva, gan negatīva ietekme, sevišķi, ja spēlēm velta pārāk daudz laika.
Kādā citā Džentila un Braiema Janga universitātes pētnieku komandas sešus gadus ilgā pētījumā, kas, starp citu, ir ilgākais līdz šim īstenotais pētījums par atkarību no videospēlēm, novērots, ka 90% no 385 pētījumā iesaistītajiem pusaudžiem videospēles nespēlēja veidā, kas tiem varētu kaitēt vai izraisīt negatīvas ilgtermiņa sekas. Tomēr neliela daļa no šiem pusaudžiem kļuva ievērojami atkarīgi no videospēļu spēlēšanas – tādējādi cieta viņu garīgā veselība, sociālās saskarsmes spējas un uzvedība.