Zināmais nezināmajā

CERN atklājis jaunu nezināmu daļiņu. Vai iezīmējam jaunu fizikas laikmetu?

Zināmais nezināmajā

Latviešu valodas institūts uzsāk apvidvārdu un izlokšņu talku

Planētas spēja uzņemt cilvēka saražotos sintētiskos materiālus ir izsmelta

Pētījums: Planētas spēja uzņemt cilvēka saražotos sintētiskos materiālus ir izsmelta

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Starptautiskā pētījumā noskaidrots, ka planētas spēja uzņemt cilvēka sintētiski radītās ķīmiskās vielas, plastmasu un citus sintētiskos materiālus ir izsmelta, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja inženierzinātņu doktore, Vidzemes Augstskolas pētniece Jana Simanovska. 

Jau 2009. gadā Stokholmas Universitātes pētnieki kopā Austrālijas Nacionālās universitātes pētniekiem mēģināja aprēķināt cilvēku radīto slodzi uz zemeslodi un nāca klajā ar jaunu koncepciju, ko nosauca par planētas Zemes robežām, stāstīja Simanovska. 

“Viņi sadalīja deviņās jomās un skatījās, piemēram, eitrofikāciju, klimata pārmaiņas, biodaudzveidības samazināšanos un mēģināja katrā no šīm sfērām aprēķināt, vai mēs pārsniedzam Zemes robežas. Tātad – cik tā Zeme spēj mūs paciest vai arī viss vēl ir drošās robežās,” skaidroja pētniece. 

Viena no pētnieku iedalītajām jomām bija saistīta ar cilvēku radītajiem jauninājumiem, ar ko domāja, piemēram, sintētiski radītās ķīmiskās vielas, plastmasu un citus jaunievedumus, ko cilvēks ienes vidē. Tolaik noteikt, cik kritisku ietekmi šīs vielas rada, nebija iespējams, taču tagad tas izdevies. 

“Nupat ir iznācis jauns pētījums, kur mēģināja noteikt, cik liela ir tā slodze, ko cilvēks izraisa, radot jaunas ķīmiskas vielas un plastmasas piesārņojumu.

Diemžēl, šī slodze tālu pārsniedz iespējamās robežas,” norādīja Simanovska. 

“Viņi skatījās, cik daudz mēs saražojam jaunās vielas un plastmasas, cik daudz mums ir zināšanu par šo vielu īpašībām un cik mēs spējam tās apsaimniekot tā, lai tās, nokļūstot vidē, neradītu riskus,” viņa skaidroja. 

Atklājies, ka visās kategorijās robežas tiek nopietni pārkāptas, stāstīja Simanovska. Cilvēki ārkārtīgi daudz šo vielu ienes vidē, ir audzis ķīmiskās rūpniecības apjoms, un viss liecina, ka ķīmisko vielu un plastmasas ražošana, tātad arī novadīšana vidē, tikai augs, kamēr zināšanas par šīm vielām zinātnieku ieskatā ir nepietiekošas. 

“Jau pētot tikai atsevišķas vielas, ir redzams, ka mēs esam pārsnieguši tos drošos līmeņus, lai mēs teiktu, ka šis piesārņojums neietekmē mūs un pārējo dabu,” uzsvēra Simanovska. 

Vienlaikus viņa atzina, ka runāt par konkrētu vielu radīto ietekmi šobrīd ir sarežģīti, jo vielu ir ārkārtīgi daudz, turklāt tās savā starpā līdzdarbojas. 

“Mēs faktiski runājam par tādu kokteiļa efektu, un tā ietekme veidojas no tā, ka šīs vielas sasummējas. Kamēr mēs runājam par atsevišķu vielu, mēs sakām, ka nekādu ietekmi neredzam, bet tajā brīdī, kad vielas visas kopā iedarbojas uz mums, tās ietekmes jau parādās, bet ir ārkārtīgi grūti atklāt cēloņsakarību,” pētniece skaidroja. 

Uz jautājumu, ko darīt katram no mums, lai pasargātu sevi un arī vidi, kurā dzīvojam, Simanovska atbildēja:

"Es gribētu uzreiz brīdināt, ko nevajag darīt, jo visa šī tēma ir arī ļoti laba augsne alternatīvajām praksēm, kas sola detoksificēt organismu. Tās ir muļķības, tā jūs īstenībā vēl vairāk sabojājat organismu."

Viņa norādīja, ka risinājumi vides problēmām ir jāaplūko valstiskā vai Eiropas līmenī, labs risinājums ir aprites ekonomika. "Tā ir sistēma, kas tieši vēlas panākt to, ka visas vielas var atgriezties vēlāk apritē, ka mēs vairs neradām piesārņojumu. Un arī, ka mēs izvairāmies no toksiskām vielām nākotnē. Politiskā līmenī aprites ekonomika un ''Zaļais kurss'' ir labi."

Savukārt praktiskā līmenī Simanovska ieteica izvēlēties pēc iespējas dabiskākus materiālus sev apkārt, regulāri tīrīt māju, vēdināt telpas, vienlaikus izvairīties no ļoti ķīmiskām vielām, nemeklēt aizliegto vielu piedāvājumus internetā un rūpīgi pārdomāt to nepieciešamību gan mājās, gan dārzā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti