Nesen noslēdzies Eiropas biomonitoringa projekts, kura laikā tika pētīta pesticīdu klātbūtne cilvēku organismā. Starp sešām Eiropas valstīm Latvijā pesticīdi cilvēkos atrodami vismazāk, liela daļa atrasto vielu saistās ar no ārvalstīm ievestu pārtiku.
Pētījums par pesticīdu atliekvielām cilvēka organismā tiek realizēts Latvijā, Čehijā, Spānijā, Ungārijā un Nīderlandē. Projektā tika analizētas ģimenes ar bērniem vecumā no 6–11 gadiem – no katras ģimenes piedalījās viens no vecākiem un viens bērns, kopā veidojot pāri.
Pētījumā tika iesaistīti 100 dalībnieku pāri, kas pārstāv divas iedzīvotāju grupas – tos, kas dzīvo tiešā lauksaimniecībā izmantota lauka tuvumā, kura apstrādē tiek izmantoti pesticīdi (dzīvesvieta ir ne mazāk kā 250 metru attālumā no lauka), un tos, kas dzīvo tālāk kā 500 metru no lauksaimniecībā izmantotām platībām.
No pētījuma dalībniekiem tika ievāktas gan urīna analīzes, gan dati par cilvēku uzturu, dzīves apstākļiem.
Mērķis bija apskatīties ķīmisko vielu maisījumu cilvēku organismā un salīdzināt tā sastāvu ar citām Eiropas valstīm.
"Kopā cilvēku organismā tika atklāti 97 rādītāji, savienojumi. Apkopojums šobrīd ir par 41 [savienojumu], par kuru varam pateikt, ka ar 95% ticamību, ka tie organismā ir atrasti," atklāja Mārtiņsone.
No 41 vielas astoņas Latvijā ir sastopamas vairāk nekā 10% cilvēku organismu. Tās ir vielas, par kurām būtu jāsāk domāt, vai tās nevajadzētu ierobežot, vērtēja Mārtiņsone.
Kopumā gan Latvija, salīdzinot ar Spāniju, Čehiju, Ungāriju, Nīderlandi un Šveici, ir uzrādījusi vislabākos rezultātus, viņa norādīja:
"Jāsaka, ka Latvija, no visām valstīm, kas bija, mēs esam paši tīrākie. Nav taisnība, ka mums šeit viss ir slikti. Uz šo valstu fona mēs esam paši labākie."
"Visbiežāk sastopamā viela, kas ir 33% mūsu cilvēku, ir acetamiprīds – viela, kas principā ir ļoti plaša spektra, kuru izmanto lapušu apkarošanai, lapu grauzēju apkarošanai un visam kam, kas riņķī apkārt aug," viņa stāstīja.
Šī viela atrodama gan stādos, gan augļu kokos, salātos, kartupeļos, kāpostos un sastopama visās pētījuma dalībvalstīs.
Latvijā cilvēku organismos atrastas arī vielas, kas saistāmas ar lauksaimniecību – graudiem un rapsi. "No šīm astoņām vielām tās ir trīs, bet, jāsaka, ne vairāk kā 18%, tātad katram piektajam, konstatējamas kādas atliekas vai pazīmes. Tas ir boskalīds, fludioksonils, metilpirimifoss," norādīja Mārtiņsone.
Viņa uzsvēra, ka visu vielu koncentrācija ir ārkārtīgi maza, un tāpat liela daļa no atrastajām vielām ir saistītas ar pārtikas produktiem no citām valstīm:
"Mēs uztraucamies par to, ko dara mūsu lauksaimnieki, bet neredzam to, kas notiek pāri robežai, kā strādā citu valstu lauksaimnieki. Šobrīd izskatās, ka lielu daļa no vielām, ko [pētījumā] ieraudzījām, ir saistītas ar pārrobežu piesārņojumu."
"Mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka pesticīdi ir slikti un kaitīgi un to ietekmes ir pētītas, un tur ir pietiekami daudz biedējošu seku.
Ideāli būtu tā, ka nebūtu nekas nevienam, bet nevarētu teikt arī tā, ka mums būtu ļoti kritiski," uzsvēra Rīgas Stradiņa Universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.
"Respektīvi ierobežojumiem ir jābūt, saprātīgai lietošanai ir jābūt, kontrolei ir jābūt. Vienkārši uz tā kopējā fona mēs varam pateikt, ka nav tik ļauni," viņš piebilda.