Sadaļas Sadaļas

Zināmais nezināmajā

Gada dzīvotne - upju straujteces un dabiski upju posmi

Zināmais nezināmajā

Latviešu personvārdu izcelsme un ar tiem saistīti pētījumi mūsdienās

Pētījums: Latvijā lielākie aizspriedumi ir pret romiem, musulmaņiem un afrikāņiem

Pētījums: Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju nebūtu iebildumu, ja Valsts prezidents būtu indiešu izcelsmes

Apmēram puse latviešu uzskata, ka daudz par cilvēku iespējams pateikt, spriežot pēc viņa tautības vai piederības kādai grupai, liecina Latvijas Universitātes veiktais pētījums "Starpkultūru stereotipi un aizspriedumi Latvijā". Latviešiem ir liela emocionālā distance un daudz negatīvu aizspriedumu pret romiem, afrikāņiem un musulmaņiem, vienlaikus vairumam Latvijas iedzīvotāju nebūtu iebildumu, ja Valsts prezidents būtu indiešu izcelsmes, ar pētījuma rezultātiem Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” iepazīstināja Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore un Diasporas un migrācijas centra direktore Inta Mieriņa.

Liela loma priekšstatu veidošanā ir medijiem

Cilvēki noteiktas grupas vērtē pēc diviem kritērijiem, pirmkārt, cik tā ir dominējoša, otrkārt, cik liels drauds Latvijas sabiedrībai, stāstīja Mieriņa. Latvieši par ļoti dominējošiem uzskata amerikāņus un krievus, taču viņus neuztver kā draudu, kā, piemēram, afrikāņus un romus. Musulmaņus abos gadījumos vērtē negatīvi.

Priekšstati par grupām, kuras gadsimtiem dzīvojušas Latvijas teritorijā, bieži vien balstīti uz personīgo pieredzi vai vēsturi, nodoti paaudzēs un ne vienmēr ir nepatiesi, stāstīja  Kaprāns.

Viņš norādīja, ka priekšstati par romiem ir pārmantoti no vēstures un, piemēram, Kurzemes iedzīvotāji, ņemot vērā šī kultūrvēsturiskā novada mazpilsētu specifiku un etnisko sastāvu, šīs grupas pārstāvjus uztver nedaudz citādāk kā citviet.  

Lai gan dažādu tautību musulmaņi un uzbeki pārstāv vienu reliģiju, pētījuma rezultāti parāda, ka attieksme pret tiem ir atšķirīga. Tas, iespējams, skaidrojams ar to, ka Uzbekistāna bija daļa no Padomju Savienības un viena no "brālīgajām republikām", līdz ar to latviešiem vieglāk viņus saprast.

“Tiešajā pieredzē esošā un pastarpinātā, pamatā caur medijiem iegūtā pieredze ļoti būtiski kļūst par tādu avotu, no kurienes cilvēki smeļas savu attieksmi un izpratni,” stāstīja Kaprāns.

Saskaņā ar pētījuma datiem, 56 % aptaujāto nebūtu iebildumu, ja Latvijas prezidents būtu indiešu izcelsmes Latvijas pilsonis, skaidroja Kaprāns.

Attiecīgi 44 % aptaujāto norādīja, ka viņiem tas nebūtu pieņemami.

Pētnieks pieļāva, ka šādu priekšstatu radījuši mediji, jo ikdienā par indiešiem mazāk runā negatīvā kontekstā nekā, piemēram, par musulmaņiem. Tāpat migrācijas un globalizācijas rezultātā Latvijā cilvēki arvien vairāk sastopas ar dažādām kultūrām.

Novērojama liela kopības izjūta ar krievu tautības cilvēkiem

Ir tikai daži procenti latviešu, kuri savas izjūtas pret krievu tautības cilvēkiem raksturo kā vēsas vai ļoti vēsas. “Tad, kad mēs prasām viņiem novērtēt, cik tuva, jūsuprāt, ir jūsu kultūra otras tautas kultūrai, mēs redzam, ka īstenībā ir šī kopības izjūta, ka tie ir savā ziņā savējie. Mēs esam auguši ar vienām filmām, mēs saprotam vienus jokus. Tie, kas pārstāv svešākas kultūras, kaut arī tās varbūt ir Rietumu kultūras, dažkārt pat liekas nesaprotamāki nekā tie, kas dzīvo mums blakus,” stāstīja Mieriņa, norādot, ka šis pētījums ir svarīgs, jo Latvijā aktuāla ne tikai emigrācija, bet arī imigrācija, kas nozīmē, ka pieaug dažādo kultūru un tautību skaits.

Tomēr kā viedokļu grupas latvieši un krievi ir ļoti dažādas, jo ikdienā ir novērojamas atšķirības politikas un ģeopolitikas domāšanas līmenī, turpretī emocionālā un mijiedarbības distance ir ļoti maza vai nepastāv nemaz.

“Konkrētu aizspriedumu līmenī, kurus mēs pārbaudījām un skatījāmies, tur starp latviešiem un krieviem kā lielāko Latvijas minoritāti negatīvi priekšstati vienai par otru pastāv, bet tie ir ļoti maz izplatīti un pamatā dominē pozitīvie priekšstati,” pastāstīja Mārtiņš Kaprāns.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt