Pētījums: Izslēgta kamera virtuālās sanāksmes laikā ir draudzīgāka videi

Pētnieki no Purdujas Universitātes, Jeila Universitātes un Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta ASV noskaidrojuši, ka, neskatoties uz globālo oglekļa emisiju samazinājumu 2020. gadā, pāreja uz attālinātu darbu pandēmijas ietekmē un vairāk izklaižu mājās joprojām rada ievērojamu ietekmi uz vidi, un iemesls tam ir interneta dati, kas tiek glabāti un pārsūtīti visā pasaulē.

Jau teju gadu liela daļa pasaules, cenšoties no viltīgā koronavīrusa pasargāt pēc iespējas vairāk cilvēku dzīvību, pārcēlusies uz dzīvi virtuālajā vidē. Pandēmijas sākumā gan izskanēja cerības, ka šis strauji norautais stopkrāns cilvēku ierastajām aktivitātēm vienlaikus varētu izvērsties par “veselības atgūšanas” kūri mūsu planētai. Tomēr jaunākie atklājumi liecina, ka nu zemeslodi skāruši jauni izaicinājumi.

Izpētīts, ka tikai vienas straumēšanas stundas vai vienas video sanāksmes laikā atkarībā no dalībnieku skaita vidēji izdalās 150–1000 grami oglekļa dioksīda.

Šī procesa atstātās ekoloģiskās pēdas nospiedums līdzinās zemes platībai planšetdatora “iPad Mini” izmērā vai 2–12 litru ūdens patēriņam. Salīdzinājumam – sadegot aptuveni 4 litriem benzīna, apkārtējā vidē izdalās aptuveni 9000 grami.

Tomēr labās ziņas ir tās, ka nākamās virtuālās sanāksmes laikā droši vari sacīt, ka kamera ir izslēgta, lai palīdzētu glābt vidi. Pētnieku komanda aprēķinājusi, ka, izslēdzot kameru, video zvana laikā atstātās ekoloģiskās pēdas nospiedumu iespējams samazināt pat par 96%. Tāpat arī, piemēram, filmas straumēšana platformā “Netflix” standarta – nevis augstā – izšķirtspējā var samazināt šo rādītāju par 86%, ziņoja sciencedaily.com.

Ekoloģiskā pēda ļauj noteikt cilvēka radīto ietekmi uz Zemes ekosistēmu, un šo apzīmējumu izmanto jau kopš 1992. gada, kad to pirmo reizi savā pētījumā minēja kanādiešu zinātnieks Viljams Rīss (William Rees). Cilvēka atstātās ekoloģiskās pēdas nospiedumu aprēķina, izvērtējot patērēto un pieejamo resursu attiecību, un tas ļauj noteikt, cik bioloģiski produktīvās zemes un ūdens nepieciešams, lai apmierinātu cilvēku vajadzības pēc resursiem – pārtikas, degvielas, elektroenerģijas un, jā, nu arī interneta.

ASV veiktajā pētījumā noskaidrots, ka interneta datu patēriņš daudzviet pasaulē kopš 2020. gada marta pieaudzis par 20%, un aprēķināts, ja šī tendence turpināsies līdz 2021. gada beigām, lai absorbētu tikai šo datu pārsūtīšanas procesā izdalīto oglekļa daudzumu vien, mums nāksies ziedot 185 443 kvadrātkilometrus meža, kas ir vairāk, nekā visas trīs Baltijas valstu teritorijas kopā.

Pētnieki izvērtēja patērēto datu gigabaitu daudzumu tādās vietnēs kā “YouTube”, “Zoom”, “Facebook”, “Instagram”, “Twitter”, “TikTok” un 12 citās platformās, tostarp tiešsaistes spēļu vietnēs. Kā jau tas gaidāms, secināts, ka, jo vairāk video izmanto lietotnē, jo lielāka ir tās ekoloģiskā pēda.

Tā iemesls ir datu apstrādē izmantotais elektroenerģijas patēriņš, kas nozīmē, ka, samazinot datu lejupielādes, tiek nodarīts mazāks kaitējums videi. Šai ziņā jāatzīmē, ka Latvijas iedzīvotāji ir ļoti aktīvi mobilā interneta lietotāji – Eiropas Komisijas apkopotie dati par 2019. gadu liecina, ka mobilā interneta patēriņa ziņā Latvija ir trešajā vietā Eiropā un viens lietotājs vidēji patērējis 16,85 gigabaitus mēnesī. Sagaidāms, ka dati par 2020. gadu, kad tehnoloģijas nācās iemīlēt pat tiem, kuri bija turējušies no tām drošā attālumā, būs vēl augstāki.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt