Secinājums par kriminalizācijas pieaugumu nav attiecināms uz visiem futbola faniem – sporta stadionā nekorekti uzvedas neliela daļa līdzjutēju, ne visi ir agresīvi un gatavi darīt kaut ko prettiesisku, norādīja pētniece.
"Sporta kriminoloģija pēta noziedzīgo nodarījumu veidu sporta jomā – kādi ir likumpārkāpēji, pēta arī cietušos, kāda ir mijiedarbība starp noziedznieku un cietušo, kā arī sporta kriminoloģiskos un politiskos aspektus, kas var būt saistīti ar noziedzību," skaidroja Zalcmane.
Latvijā sporta līdzjutēju vidū pārsvarā ir administratīvie pārkāpumi, kas saistīti ar pirotehnikas lietošanu, diskriminējošiem vārdiem.
Pētnieces veiktā aptauja arī liecina, ka futbola līdzjutēju vidū ir vairāk vīriešu, savukārt hokeju skatās salīdzinoši vairāk sieviešu.
"Futbola fans ir vidēji 30 gadu vecs, ar augstāko izglītību, pārsvarā ar labu profesiju. Zina, ko drīkst un nedrīkst darīt stadionā, kas ir likumpārkāpums, kas nav. To, ko izdarīja, to veica apzināti, un tas saistīts ar fanu subkultūru. Uz jautājumu, vai līdzīgā situācijā rīkotos citādi, atbilde bija – nē,” ieskatu savā pētījumā sniedz Zalcmane.
Tāpat pētniece savā promocijas darbā futbola fanu subkultūru salīdzināja ar kriminālajām subkultūrām: "Parādījās, ka abās ir līderi. Ja atdala līderi no grupas, pārkāpumi samazinās. Latvijā un Baltijā nav tik izteiktas struktūras. Serbijā tā jau ir organizēta noziedzīga grupa, neskatoties uz to, ka uzskata sevi par faniem."
Zalcmane arī skaidroja, ka futbola fani dalās apakšgrupās. Lielākās ir "ultras" un "huligāni".
"Ja runājam par "huligāniem", viņiem vienīgais ir kautiņi starp grupējumiem, varbūt par futbolu nemaz nav tik lielas intereses. "Ultrām" vairāk ir kultūra zem emocijām. Viņi var neko prettiesisku neorganizēt, (bet, ja) nepaveicas komandai, tad izpauž agresiju uz pārējiem. "Huligāniem" ir vienalga, par ko cīnīties, "ultras" vairāk saistīti ar futbolu," norādīja pētniece.
Vardarbība, agresija, noziedzība, ko veic līdzjutēji, ir viens no sporta kriminoloģijas aspektiem. Ar pētnieces promocijas darbu interesenti dalījušies tviterī, norādot ka tā ir "obligātā literatūra visiem, kas uzskata sevi par līdzjutējiem".
Zalcmane stāstīja, ka darbs ir domāts ne tikai līdzjutējiem, bet arī policijas darbiniekiem. "Lai viņi uzzinātu, kas tie ir par cilvēkiem, kā ar viņiem veidot dialogu. Līdzīgi kā parastus huligānus nav iespējams ne apkarot, ne novērst noziedzīgo nodarījumu," atzīst Zalcmane.
