Zināmais nezināmajā

Laika gaitā mainījusies ģimenes un radniecības tiesiskā izpratne

Zināmais nezināmajā

Kuldīgas īpašais stāsts, pretendējot uz iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā

Krīzes izgaismo nevienlīdzību: ANO pētījuma secinājumi nav iepriecinoši

Pētījums: Covid-19 krīze darba jomā sievietes skar smagāk

Covid-19 krīzes rezultātā sievietes zaudē darbu biežāk nekā vīrieši, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” atzina sociālantropoloģe un dažādības vadības eksperte Agnese Cimdiņa, atsaucoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) veiktā pētījuma rezultātiem. 

2008. gada finanšu krīzes dēļ biežāk darbu zaudēja vīrieši, šobrīd Covid-19 pandēmijas negaidīti izraisītais pavērsiens sociālekonomikā ar milzīga apjoma nekompensētu darbu nesamērīgi noslogojis sievietes. Kā norādīja Cimdiņa, sievietēm darbs no mājām ir apgrūtinošāks nekā vīriešiem. Ekspertes uzskatā pēdējo dekāžu sasniegumi dzimumu līdztiesības jomā sāk virzīties pretējā virzienā.

Sektoros, kuri frontes pirmajās līnijās cīnās pret Covid-19 vīrusu, absolūts vairākums profesijas pārstāvju ir sievietes – skolotājas, medmāsas, bērnudārza audzinātājas, kasieres –, norādīja sociālantropoloģe.

Salīdzinot ar citām nozarēm, šajās atalgojums ir mazs. Tāpat jomās, kurās šobrīd novērojams lielākais darba vietu samazinājums, galvenokārt strādā sievietes.

Domnīcas “Providus” vadošā pētniece Agnese Lāce papildināja Cimdiņas sacīto, norādot, ka bērni dzimumu lomu sadalījumu novēro no vecākiem: “Mēs esam radījuši situāciju, kur katru dienu ir redzams piemērs, ka viens vecāks uzņemas lielāku atbildību mājas darbu veikšanā, un pēc tam atmācīt to būs grūti.” Viņasprāt, šis acīmredzamais lomu sadalījums attālina no mērķa sasniegt dzimumu līdztiesību.

Cimdiņa zināja stāstīt par aizvadītā gada datiem: “Paskatoties kaut vai elementāru statistiku – gandrīz 30% sieviešu, respektīvi, mātes audzina bērnus vienas pašas. Pat pirms krīzes tikai 17% sieviešu ar bērniem bija laiks pasportot vai nodarboties ar kaut kādām sev patīkamām aktivitātēm ārpus mājas.” Lāce norādīja, ka ANO pētījumā lēsts, ka to sieviešu un bērnu skaits, kuri krīzes rezultātā nonāks zem nabadzības sliekšņa, varētu paaugstināties divas reizes.

Cimdiņa sacīja, ka politikas veidotājiem nav izpratnes par reālo situāciju, jo lēmumi netiek balstīti uz pētījumu rezultātiem un statistikas datiem. Viņasprāt, jābūt kompensējošam mehānismam attiecībā uz zaudēto darbalaiku, kā arī jāstiprina sociālais dialogs starp darba ņēmējiem un devējiem.

“Lai nodrošinātu vienlīdzību, neder vienāda pieeja visiem,” uzsvēra Cimdiņa, norādot, ka ir jūtams – valsts atbalsta mehānismi plānoti no vīriešu perspektīvas, tāpēc tie šajā krīzes situācijā sekmīgāk palīdz šim dzimumam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt