Slavenā Perseīdu meteoru plūsma ieguvusi šādu nosaukumu, jo no zemes skatoties šķiet, ka meteori krīt no viena punkta – Perseja zvaigznāja. Taču patiesībā zemes atmosfērā krītošās daļiņas ir atdalījušās no komētas, stāsta Latvijas Astronomijas biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Krastiņš:
„Pati plūsma ir saistīta ar Sviftla-Tatla komētu, un tā ir lielākā komēta, kas apriņķo Sauli vidēji 133 gados; tā ir lielākā komēta, kuras kodola diametrs ir apmēram 26 kilometri, kas ir zināma.”
„Pateicoties tam, ka šis ķermenis ir tik liels, arī šīs daļiņas, kas atdalās no komētas, ir sadalītas pa visu komētas orbītu,” norāda astronoms.
Latvijas Astronomijas biedrība katru gadu rīko speciālus pasākumus, lai vērotu Perseīdu meteoru plūsmu. Šoreiz astronomijas entuziasti tiksies Mazsalacā, kur notiks arī dažādas lekcijas. Atšķirībā no citiem gadiem Perseīdu meteoru plūsmu astronomijas kalendārā īpašu padara tas, ka šogad tā varētu būt pat divas reizes spēcīgāka, nekā ierasts.
„Tiek prognozēts, ka Zemes orbīta šķērsos to komētas orbītas daļu, kur šīs daļiņas ir, iespējams, blīvāk sadalītas, un līdz ar to arī iespējams, ka vairāk daļiņu nonāk zemes atmosfērā,” stāsta Krastiņš.
„Ja vidēji Perseīda meteoru plūsmas maksimumā ideālos laika apstākļos tumšās debesīs ir novērojami līdz pat 80 – 100 meteoriem, tad prognozes liecina, ka šogad šis skaitlis varētu sasniegt pat divus simtus. Tas jau līdzinās tautā sauktajam zvaigžņu lietum, kaut gan šis apzīmējums nav īsti precīzs, jo ar zvaigžņu lietu mēs saprotam brīdi, kad pēkšņi no debesīm krīt daudzi simti un varbūt pat 1000 meteoru,” saka astronoms.
Kā stāsta Krastiņš, vislabāk krītošās zvaigznes ir vērot pēc iespējas tumšākā vietā ārpus pilsētām, lai apgaismojums netraucētu pamanīt spīdekļus. Svarīgi gan ir arī laika apstākļi. Skaidrās debesīs var pamanīt daudz vairāk meteoru.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārstāve Laura Krūmiņa stāsta, ka naktī uz piektdienu zvaigžņu vērošanai vislabāk izvēlēties Latvijas vidieni.
„Mākoņu vairāk varētu būt Latvijas austrumu rajonos, galējos Latvijas austrumu rajonos,” norāda Krūmiņa. „Tad ir piekrastes reģioni – te atkal tā situāciju veidosies tāda, ka virs ūdens veidosies gubu lietus mākoņi, kas ik pa laikam varētu nest arī lietu. Savukārt no piekrastes tālākos reģionos - gan Kurzemes vidienē, gan arī Zemgalē, tāpat arī Vidzemē – te varētu būt labvēlīgi apstākļi un mākoņu varētu būt ļoti maz,” viņa uzsver.
Visvairāk Perseīdas plūsmas meteori būs redzami nakts pirmajā pusē austrumu virzienā un vēlāk dienvidu virzienā, sekojot Persija zvaigznājam. Perseīdi gan var būt redzami pār visu debess jumi, un tos varēs atpazīt pēc dzeltenīgas nokrāsas un pēdas, ko atstāj meteori.
