Pēc vairāku gadu ceļa ASV zonde palidos garām Plutonam

Otrdien,14.jūlijā, tiks piedzīvots vēl viens vēsturisks mirklis kosmosa izpētē. Pēc vairāku gadu ceļa ASV zonde ļoti tuvu palidos garām Plutonam, kas savulaik uzskatīta par tālāko planētu no Saules.

Klavieru-flīģeļa izmēra zonde vistuvāk pundurplanētai pielidos otrdien aptuveni trijos pēcpusdienā pēc Latvijas laika. Tas ļaus iegūt augstas izšķirtspējas attēlus.

Zinātnieku īpašu interesi jau izraisījuši divi lieli veidojumi uz Plutona virsmas, no kuriem viens ir sirds formā, bet otrs - tumšs un pēc apveida atgādina vali.

Plutons reiz uzskatīts par tālāko planētu no Saules, taču 2006.gadā tā statuss tika pazemināts uz pundurplanētu. Tajā pašā gadā no Floridas palaista zonde „New Horizons” jeb „Jaunie horizonti.”

Pēc gandrīz 10 gadu un trīs miljardu kilometru lidojuma zonde otrdien palidos garām Plutonam aptuveni nieka 12 000 kilometru attālumā. Tas ļaus iegūt vēl nebijušas kvalitātes pundurplanētas attēlus un iegūt citus datus.

Zonde „New Horizons” ir ātrākais jebkad palaistais lidaparāts. Šobrīd tas lido ar ātrumu aptuveni 50 000 kilometru stundā jeb 14 kilometri sekundē.

Komunikāciju ar „New Horizons” apgrūtina neaptveramais attālums: signāls līdz zondei iet 4,5 stundas un tikpat atpakaļ. Zemeslode šajā laikā ir pagriezusies tiktāl, ka pētniekiem ir jāmaina kosmiskās izpētes antena, kura uztur sakarus ar zondi. Trīs antenas ir izvietotas Goldstonā (Kalifornija), Kanberā un Madridē.

Ilgu laiku 1930.gadā atklātais Plutons tika uzskatīts par Saules sistēmas „savādnieku”, taču 1951.gadā astronoms Džerards Kuipers izvirzīja versiju, ka Plutons ir daļa no plašāka kosmosa ķermeņu kopuma, kas atrodas miljoniem kilometru aiz Neptūna. Vēlāk izrādījās, ka Kuipera josla ir lielākā struktūra mūsu planētu sistēmā, kura sastāv no seniem, ledainiem klinšu gabaliem, kas radušās planētu dzimšanas laikmetā.

Kuipera josla ir mainījusi skatu uz Saules sistēmas attīstību, tagad to iedala vairākās zonās. 1.zona jeb iekšējās klinšainās planētas ir Zeme, Marss, Venēra, Merkūrs, 2.zona lielie gāzes giganti - Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns, bet 3.zonā jeb Kuipera joslā atrodas vairāk nekā 100 000 objektu, kuru diametrs pārsniedz 100km. Par 4.zonu jeb Orta mākoni zinātniekiem ir tikai teorētiska nojausma.

Plutons, kas ir viens no zināmākajiem Kuipera joslas elementiem, apriņķo Sauli 248 Zemes gados. Pēdējo reizi vistuvāk Saulei pundurplanēta bija 1989.gadā. Tā no zvaigznes atrodas 40 reižu tālāk nekā mūsu planēta, tādēļ Saules gaisma uz tās ir apmēram 1000 reižu vājāka.

Diena uz Plutona ir aptuveni sešas reizes garāka nekā uz Zemes, proti, pundurplanēta ap savu asi apriņķo 6,4 Zemes dienās. Starp citu, arī Harons savu lielāko „brāli” apriņķo 6,4 Zemes dienās.

Gaisa spiediens uz Plutona ir 50 000 reižu mazāks nekā uz Zemes un apmēram 300 reizes mazāks nekā uz Marsa. Gravitācija - apmēram 6% no Zemes gravitācijas. Pēc mērījumiem no Zemes, lielākajam pundurplanētas pavadonim nav atmosfēras.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt