Pēc pusgada snaudas pamodies kosmosa robots «Philae»

Sešus mēnešus pēc kosmosa laboratorijas "Philae" klusēšanas saņemtas ziņas no 305 miljonu kilometru tālu atrodošās komētas "67P". Signāls no 2014.gada lielākā kosmosa notikuma autora Vācijas pilsētās Drmaštatē pienācis sestdien, 13.jūnijā, vēsta Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA).

Sakari ar "Philae" pēdējo reizi tika nodibināti 2014.gada 15.novembrī, kad apsīka veļasmašīnas izmēra laboratorijas enerģijas krājumi pēc nepilnīgās nolaišanās uz komētas "67P". Tika prognozēts, ka "Philae" ieies snaudas režīmā ar cerību, ka, komētai tuvojoties Saulei, laboratorija spēs uzkrāt pietiekami daudz enerģijas, lai atsāktu darboties.

Sestdien, 13.jūnijā, EKA izdevās nodibināt 85 sekunžu ilgus sakarus ar "Philae", pēc kuriem secināts, ka laboratorija pamodusies vairākas dienas pirms ziņu nosūtīšanas uz Zemi.

Pēc zinātnieku aplēsēm laboratorijas rīcībā ir 24 vatu liela darbības jauda un tā atrodas -35 grādu temperatūrā. Nodibināto sakaru laikā tika saņemtas 300 datu paketes, taču ir cerības par vēl vairāk nekā 8000 datu paketēm.

Kosmiskā zonde "Rosetta", kas nogādāja laboratoriju uz "67P", līdz šim vairākkārt mēģinājusi noteikt pēc iespējas precīzāku "Philae" atrašanās vietu. Jau līdz šim vairākos fotoattēlos bija manāmi gaismu atstarojoši objekti, kas varētu norādīt uz laboratoriju. Pēc veiksmīgu sakaru nodibināšanas šis uzdevums varētu tikt atvieglots - ja tas rezultēsies panākumiem, tad zonde varētu piedalīties sakaru nodrošināšanā un pastiprināšanā.

Pēc diviem mēnešiem, 13.augustā, komēta "67P" atradīsies vistuvāk saulei - perihēlijā, kas vieš vēl lielāku optimismu Eiropas kosmosa zinātniekos. Viņi cer, ka laboratorija līdz tam laikam iegūs pietiekami daudz enerģijas, lai darbotos līdz oktobrim, kad komēta kopā ar mākslīgo pavadoni "Rosetta" un vienu no pasaulē slavenākajām laboratorijām "Philae" būs attālinājusies no Saules un devusies tumsā.

Iepriekš ziņots, ka Eiropas zinātnieku konstruētais modulis "Philae" 12.novembrī plkst. 18.03 (pēc Latvijas laika) sasniedza komētas "67P" virsmu pēc septiņu stundu ilgās nolaišanās procedūras. Tā bija pirmā reize kosmosa izpētes vēsturē, kad izpētes modulis sasniedz komētas virsmu. Tas notika 510 miljonus kilometru attālumā no Zemes, tāpēc signāla saņemšanai nepieciešamas vairāk nekā 28 minūtes. Līdz tam komētas tika fotografētas, tām palidojot garām dažu kilometru attālumā.

Izpētes robota "Philae" galvenais uzdevums ir ar tā zinātniskajiem instrumentiem paņemt komētas sastāva paraugus, lai zinātnieki varētu gūt priekšstatu par Zemes un citu planētu attīstību. Tiek uzskatīts, ka komētas radās, veidojoties Saules sistēmai, un tiek salīdzinātas ar laika mašīnām, jo sastāv no pirmatnējiem putekļiem un ledus.

Taču liels kosmosa izpētes cienītāju satraukums valdīja pēc ziņām, ka izpētes moduļa "Philea" septiņu stundu ilgā piezemēšanās uz komētas bijusi neveikla un mazās gravitācijas dēļ nav izdevies ieķerties "67P" virsmā, un nelielā laboratorija divkārt atlēkusi no komētas virsmas. Tika pieļauts, ka tā atrodas klinšainā ēnā un saules enerģijas paneļiem bija liegts sākt uzlādi. Iekšējās baterijas rezerve bija nepilnām divām diennaktīm, tāpēc nācās steigā sākt komētas virsmas izpētes darbus, veicot iežu urbumus un nosūtot datus uz Zemi.

No 500 miljonu kilometru tāluma Zemi sasniedza pat fotogrāfijas. Visas misijas laikā zonde "Rosetta" bija mērojusi 6,9 miljardus kilometrus. Šobrīd komēta pārvietojas ar ātrumu 31,24 kilometri sekundē.

Zinātnieki uzsvēruši, ka "Philae" pirmajās darba stundās pārraidīto datu apjoms jau bijis pietiekams, lai izdarītu secinājumus par Saules sistēmas rašanās apstākļiem.

Projekta kopējās izmaksas tiek lēsts 1,3 miljardu eiro apmērā. Ja šo summu sadala uz 20 gadiem, tad vidējās izmaksas uz katru Eiropas iedzīvotāju veido aptuveni vienu eiro centu gadā kā nodevu par jaunām zināšanām. Lai arī par šo summu varētu nopirkt četras "A380" lidmašīnas, daudzi uzskata, ka ieguldījumi zinātnē atmaksājas. To pierāda arī citi projekti, piemēram, internets un fiziķu projekts "Cern". Valstij ieguldot zinātnē, ekonomika var gūt pat 20% pieaugumu.

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti