Šādas jaunās paaudzes vakcīnas var ātri sākt testēt. Tā tas jau notiek ar vismaz pieciem no kopumā vairāk nekā 40 cerīgiem vakcīnu projektiem. Bet ar to ir par maz, saka Briseles domnīcas "Bruegel" pētnieks Georgs Cahmans. Tas tādēļ, ka vairums potenciālo medikamentu neiztur klīniskos testus. Turklāt neviena tā dēvētā sintētiskā vakcīna pasaulē vēl nav apstiprināta.
Otra nozīmīga problēma ir nauda. Nesenajā Cahmana un viņa kolēģes Reinhildes Veugelersas publikācijā tiek minēts, ka tikai dažiem projektiem šobrīd ir nodrošināts finansējums visām vakcīnas izstrādes fāzēm. To vidū ir Vācijas uzņēmums "CureVac", kas ir saņēmis apjomīgu summu no Eiropas Savienības, kā arī farmācijas milzis "Johnson & Johnson'', kas pusi no līdzekļiem ir ieguvis no ASV valdības.
Tādēļ Eiropas Komisija (EK) 4. maijā plāno digitāli rīkot starptautisku donoru konferenci, lai savāktu 7,5 miljardus eiro. Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja, ka nauda ir nepieciešama gan vakcīnas, gan citu Covid-19 zāļu izstrādei.
"Tas ir tikai pirmais solis. Nākotnē būs nepieciešami papildu soļi, jo koronavīrusu var pieveikt tikai ar ilgstošu rīcību daudzās jomās. Mums ir jāizstrādā vakcīna.
Mums tā ir jāsaražo un jānogādā katrā pasaules nostūrī. Un tai ir jābūt pieejamai par saprātīgu cenu. Šī vakcīna būs mūsu universālais, kopējais labums," klāstīja EK vadītāja.
Savukārt Apvienoto Nāciju Organizācija nesen paziņoja par jaunas alianses izveidošanu, kas apvienotu spēkus cīņai ar koronavīrusu. Spānijas premjers Pedro Sančess Pasaules Veselības organizācijas rīkotajā preses konferencē paziņoja, ka neviena valsts ar tik milzīgu izaicinājumu vienatnē netiks galā.
"Lielais nepieciešamo investīciju apjoms, riski, kā arī bailes no izmaiņām noteikumos un tirgus situācijā ir pamatoti šķēršļi vakcīnas meklējumos. Neviens privātais uzņēmums, neviena valdība, neviena valsts nespēs ar to vienatnē tikt galā. Sadarbība ir vienīgais risinājums," uzskata Sančess.
Būtisks jautājums ir arī ražošanas jauda. Vakcīnu būtu jāspēj saražot milzīgā apjomā, bet par saprātīgu cenu. Ir zināms, ka Bila un Melindas Geitsu fonds jau ir ieguldījis līdzekļus vairāku jaunu rūpnīcu attīstībā, kas varētu ražot septiņas dažādas vakcīnas pret Covid-19. Lai gan nebūt nav skaidrs, vai šādas jaudas patiešām būs vajadzīgas un vai vakcīnu izdosies radīt.
"Jaunu diagnostikas un ārstēšanās veidu, kā arī vakcīnu parādīšanās uzliek mums atbildību izplatīt to taisnīgi, apzinoties, ka katra dzīvība ir vienlīdz vērtīga. Covid-19 nepazīst robežas. Tādēļ tā pārvarēšana prasīs rīcību un ieguldījumus no plaša sektoru un valstu loka," teica Geitsu fonda līdzpriekšsēdētāja Melinda Geitsa.
Uz zinātniekiem visā pasaulē šobrīd gulstas liels spiediens.
Valdības un arī sabiedrība vēlas, lai vakcīna tiktu radīta pēc iespējas ātrāk, iespējams, izlaižot vai saīsinot kādu no testēšanas procesa posmiem. Tomēr pagātnes pieredze liecina, ka tas var radīt traģiskas sekas.
Laikraksts "The Guardian" vienā no rakstiem piemin vairākus gadījumus, kad nepietiekami izstrādātas vakcīnas ir paralizējušas vai nogalinājušas cilvēkus.
Viens no gadījumiem bija 1976. gadā, kad ASV prezidents Džeralds Fords baidījās par cūku gripas epidēmijas uzliesmojumu. Tādēļ tika steidzīgi izstrādāts vispārējās vakcinācijas plāns. Kad 40 miljoni amerikāņu jau bija vakcinēti, izrādījies, ka viens no ražotājiem bija kļūdījies un tā vakcīna nedaudz palielināja risku saslimt ar Gijēna-Barē sindromu. Vakcinācija tika pārtraukta, bet tajā brīdī 450 cilvēki jau bija saslimuši ar šo reto nervus paralizējošo slimību.
Lai izvairītos no šādām kļūdām, vakcīnu un arī citu zāļu izstrādes un testēšanas process ir tik ilgs un sarežģīts. Zinātniekiem un lēmumu pieņēmējiem pret to jāattiecas ļoti atbildīgi.
