Aculiecinieks

Aculiecinieks

Aculiecinieks

Aculiecinieks

Paralēlā pasaule potīšu augstumā – tālvadības bezceļnieki

Dzidriņas ir mazs un kluss privātmāju ciematiņš Pierīgā, Stopiņu novadā, Ērgļu šosejas malā.  Uz to nenorāda ceļazīmes, un tā nosaukums daudzās kartēs nemaz nav iezīmēts, tādēļ daudzi caurbraucēji nemaz nenojauš par tā eksistenci. Taču ir kāda cilvēku kopa, kurai Dzidriņas ir gandrīz tikpat nozīmīga vieta kā Silverstona F1 faniem. Jo tieši šeit izveidota viena no retajām Baltijas tālvadības bezceļnieku trasēm.

Esam ieradušies Dzidriņās mākoņainā un drēgnā septembra nogales sestdienā. Mežmalā jau rindā sastājušies vairāki desmiti auto. Dažam labam pat piekabē ierīkota vesela darbnīca. Ierasto klusumu pāršķeļ motoru rūkšana, blīkšķēšana un dūkšana no tuvējās pļaviņas. Skaņa kā īstās auto sacensībās, taču pašus braucamos sākotnēji nemana. Tikai nolaižot skatu zemāk, ieraugam, ka pļaviņā juku jukām joņo, sacenšas un ar dažādiem šķēršļiem cīnās neskaitāmi potīšu augstuma braucamie – džipi, bagiji, monstruvāģi, ZILi, ZISi, tanki, ekskavatori, buldozeri...

Šeit uz sezonas noslēguma pasākumu sapulcējušies Latvijas tālvadības bezceļnieki jeb kā viņi paši sevi dēvē - “RC kravleri” (no angļu “remote controled rock crawlers).

Tālvadības bezceļnieki jeb “kravleri”

"Kravleru" kustība radusies un attīstījusies Amerikā pagājušā gadsimta otrajā pusē. Klinšu kravlings (“Rock Crawling”) ir ekstrēmas bezceļu braukšanas paveids, kurā ar īpaši pārbūvētiem pilnpiedziņas auto tiek pievārēti kalni, akmeņi un klintis. Protams, šāds tehniskais sporta veids vai vaļasprieks ir ļoti dārgs, turklāt bīstams. Tādēļ paralēli īstajam klinšu “kravlingam” attīstījies arī “mēroga kravlings”. Tajā tiek izmantoti tālvadības auto mērogā 1:10 (desmitreiz mazāki par īsto auto) vai 1:16.

Latvijas “kravleru” kustības neoficiālais vadītājs ir vīrs vārdā Žanis Muša. “Pirms vairākiem gadiem izlēmu nodarboties ar radiomodelismu. Sāku protams kā visi – ar droniem, bet tad sapratu, ka esmu nedaudz par vecu, lai uztrenētu dronam vajadzīgo reakciju.  Nākamā tēma ir automodelisms. Automodelismā ir tāda lieta, ka Latvijā tas ir diezgan izplatīts, bet profesionālā līmenī.

Es esmu mierīgas dabas cilvēks, tāpēc gribēju kaut ko relaksējošu, kas ir vairāk kaut ko paskrūvēt, pasēdēt, pabildēt nedaudz. Un tad es iedomājos par šiem tā saucamajiem kravleriem,” stāsta Žanis.

Kaut arī mēroga “kravlings” ir daudz ekonomiskāks par īsto apvidus braukšanu, tomēr arī tas nav pavisam lēts vaļasprieks – lētākās 1:16 mēroga mašīnas var nopirkt par dažiem desmitiem eiro, vienkāršākais 1:10 mēroga “kravleris” maksās ap 200 eiro, bet nopietnākiem braucamajiem cenas pārsniedz tūkstoti eiro.

Iespējams, tieši tādēļ Žanim pēckrīzes periodā atrast domubiedrus nav bijis viegli. Pamazām daži pieteikušies, bet īsts uzrāviens piedzīvots pērn, kad uz ziemas braukšanas pasākumu saradušies vairāki desmiti entuziastu. 

“Tas nozīmē, ka tauta to bija gribējusi jau sen, bet nebija sanācis. Nebija cilvēka, kas to apvienotu,” secina Žanis.

Autentiskums. Sports un fantastika

Pasākumā redzami dažādi auto. Tostarp gan maksimāli autentiski vēsturiskie transportlīdzekļi, gan sacīkšu auto un pat tādi braucamie, kas, šķiet, nupat izlauzušies no fantastikas filmām.

Aivars, kurš ar radiomodelismu nodarbojas jau daudzus gadus, uz sezonas slēgšanu atvedis veselu divīziju militārā transporta. Šos modeļus viņš izgatavo pats, atsevišķi iegādājoties vien riteņus un rāmi.

Viņš īpaši rūpējas, lai automašīnas sanāktu pēc iespējas precīzas vēsturisko spēkratu kopijas, tādēļ daudz laika tiek pavadīts, internetā meklējot fotogrāfijas un, ja iespējams, rasējumus.

“Motora pārsegs man iznāca tikai ar trešo piegājienu. Pirmos divus nācās izmest ārā – tad materiāls par biezu, tad tas. Tad es izdomāju, ka tomēr vajag to sānu eņģi likt. Šeit, piemēram, ir izmantota eņģe no briļļu maciņa, jo viņa ir maza un, manuprāt, – autentiska,” rādot Otrā pasaules kara laiku Sarkanās armijas ZIS, stāsta Aivars.

Vairāki šie auto aprīkoti arī ar skaņas simulatoru, tādēļ braucot dzirdama nevis elektromotora dīkšana, bet gan ļoti ticama un brutāla V8 dzinēja rēkšana. 

Arī Kārlis internetā iegādātās mašīnas pārveido. Taču vēsturiskās precizitātes vietā viņš iet pretējā virzienā, ļaujot fantāzijai pilnu vaļu. Tā piemēram “Jeep Rubicon” modelis pārtapis par zombiju apokalipses visurgājēju – ar šāvienu caurumiem, kamuflāžas toni, avāriju skrambām un pat zombijtrusi uz motora pārsega.

Un tad ir sportisti. No vienas puses - bezceļa “kravleri” (džipi un monstruvāģi), kas rāpjas akmeņu kaudzēs, laužas caur dubļu peļķēm un zālāja džungļiem, piesardzīgi ripina pār sprunguļiem veidotiem tiltiem. No otras puses – ātruma braucēji, lielākoties bagiji un tragiji, kas reibinošā ātrumā riņķo pa trasi un ik pa laikam, fantastiskas piruetes mezdami, no tās izlido.

Visus tālvadības braucēju novirzienus vieno kaislība iemūžināt savus braucamos foto un video. Nav nekāds brīnums, ka trases vidū kāds aptur savu mašīnu, lai visi klātesošie varētu to safotografēt.

Tiek pat veidotas īpašas fotosesijas un inscenējumi, mašīnas papildinot ar dažādiem rekvizītiem un lellītēm.

Skatoties šīs bildes, reizēm pat grūti noticēt, ka tajās redzamas desmitreiz mazākas replikas, nevis īstie auto.

“Šīs vairāk ir nevis sacensības, bet gan iespēja parādīt domubiedriem savu veikumu, apskatīties, ko citi sabūvējuši, pakonsultēties ar pieredzējušākiem biedriem par to, kā risināt kādas tehniskas problēmas,” stāsta Žanis.

Saskaras ar neizpratni

Vairums satikto radiovadāmo modeļu pilotu ir nevis pusaudži, bet gan vīri spēka gados, daži jau sirmām bārdām.

Taču ne visi gatavi par savu hobiju runāt kameras priekšā. Sak’ - draugi un kolēģi nesapratīšot, smiešoties.

“Jā – tā patiešām ir. Man arī gadījies dzirdēt no paziņām – bāc, tev taču jau pāri 30, bet ņemies ar rotaļu mašīnītēm. Nu nez – man tas nebūt nešķiet dīvaini vai bērnišķīgi. Citi vakaros spēlē datorspēles vai skatās televizoru, bet mēs ar ģimeni tajā laikā darbnīcā ķīlējam, lodējam, krāsojam. Apgūstam jaunas zināšanas. Pēc tam citu dienu paņemam baterijas kabatā un ejam ar “kravleri” pastaigā pa kādu karjeru vai mežu,” teic Kārlis.

Savukārt citi braucēji piebilst, ka skeptiķi un apsmējēji bieži vien savas domas maina, kad viņiem iedod rokās pulti un ļauj pašiem izvadīt mašīnu caur trasi.

Ja vēl kādam rodas vēlme nodarboties ar šo hobiju, bet nav skaidrs, ar ko sākt, Žanis iesaka vispirms uzmeklēt Latvijas “RC crawling” domubiedru grupu sociālajā tīklā “Facebbok”. Tur pieredzējušie braucēji esot gatavi ne vien padalīties ar padomu, bet arī ļaut izmēģināt dažādus kopienā pieejamos braucamos, lai varētu izvēlēties sev piemērotāko.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti