54 lappušu biezo dokumentu abi zinātnieki uzrakstīja 1913. un 1914. gadā Šveices pilsētā Cīrihē. Manuskripts nākamajām paaudzēm saglabājies, pateicoties Beso, jo 1879. gadā Vācijas pilsētā Ulmē dzimušais ebreju izcelsmes fiziķis Einšteins, visticamāk, nebūtu parūpējies par, viņaprāt, vienkāršu darba dokumentu.
Kompānija „Christies” manuskriptu novērtēja par apmēram 3 miljoniem eiro, bet izsoles rezultāts Francijas galvaspilsētā Parīzē pārspēja visdrosmīgākās ekspertu cerības. Pircēja identitāte netiek atklāta, taču speciālisti ir vienisprātis, ka jaunais īpašnieks nav pārmaksājis un šīs vēsturiskās liecības vērtība ar laiku nezudīs.
„Mums ir gandrīz tikai Alberta Einšteina rakstīti nepabeigti aprēķini, formulas ar īsiem skaidrojumiem un ļoti maz vārdiem. Savukārt uz lapām, pie kurām strādāja Mišels Beso, mēs redzam vairāk paskaidrojumu. Tolaik Einšteins publicēja tā sauktās vispārējās relativitātes teorijas uzmetumu, taču vēl nebija skaidrs, vai tā ir galīgā teorija. Un, lai pārliecinātos, viņam tā bija jāpārbauda,” pastāstīja „Christies” eksperts Vinsents Belojs.
Einšteina vispārējā relativitātes teorija nav zaudējusi aktualitāti, tā ir būtiski ietekmējusi zinātni 100 gadus, un viņš lika pamatus arī mūsdienās aktuālajai kvantu mehānikas teorijai.
