“Interesanti, ka daudzi vēsturiskie materiāli, kas savulaik bija koncentrēti Rīgā, Latvijā, piemēram, šī jezuītu kolēģijas bibliotēka, tika pārvesti uz Upsalas Universitāti, un īstenībā Latvijā un arī pašā Zviedrijā nebija īstas skaidrības, kas šajos materiālos ir. Dažas grāmatas pat nebija atvērtas. Bet tās ir ļoti nozīmīgas vēstures liecības, kuru apzināšana, izpēte un kataloga izveidošana ir šī pētījuma rezultāts,” uzsvēra Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.
Pirms 400 gadiem, zviedru karaspēkam ieņemot Rīgu, Rīgas jezuītu kolēģijas bibliotēka tika pārvietota uz Zviedriju. Beidzot Latvijas pētniekiem ir izdevies šo krājumu pamatīgi izpētīt.
“Rīgā jezuīti ieradās kopā ar poļu karaspēku Livonijas kara beigās 1582. gadā un izveidoja savu kolēģiju. Līdz ar kolēģiju arī bibliotēku, kurā iekļāva gan Rīgas cisterciešu konventa māsu grāmatas, viduslaiku manuskriptus, gan arī citu Livonijas priesteru grāmatas, un sāka veidot paši savu kolekciju,” stāstīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks Gustavs Strenga.
Ar šo krājumu varam uzzināt vairāk par tā laika kultūra vērtībām, garīgo un intelektuālo dzīvi Rīgā 16. gadsimta beigās un 17. gadsimta sākumā.
“Šeit ir vairāki raksti, kuri izstāsta kolekcijas vēsturi un arī analizē, kas šīs grāmatas ir, kāda tām bija nozīme pagātnē, kur tās atrodas tagad. Veidojot šo grāmatu un katalogu, mēs sadarbojāmies ar daudzu valstu ekspertiem. Izdevuma ievada eseju rakstījis Endrjū Petegrī kopā ar kolēģi Arturu der Veduvenu, kuri šobrīd ir vadošie grāmatu vēstures pētnieki visā pasaulē,” norādīja Strenga.
“Grāmatu katalogā ir iekļautas arī grāmatas no Lietuvas, Polijas, Ukrainas, Baltkrievijas un viena grāmata no Igaunijas.
Trīs grāmatas tika identificētas Latvijas bibliotēkās, kas ir saglabājušās līdz mūsdienām un agrāk ir atradušās Rīgas jezuītu grāmatu krājumā,”
stāstīja Letonikas un Baltijas centra galvenā bibliogrāfe Laura Kreigere-Liepiņa.
Kopumā bibliotēkā bijušas 1000 grāmatas. Līdz mūsdienām saglabājušās lielākā daļa. Veicot pētījumu, lieli pārsteigumi autoriem neesot bijuši.
“Varētu teikt, ka lielākie pārsteigumi šīs kolekcijas kontekstā jau ir tikuši atklāti. To izdarīja latviešu reliģiju vēsturnieks Haralds Biezais, kurš bija Upsalas Universitātes profesors. Viņš šajā kolekcijā atklāja senāko rakstīto tekstu latviešu valodā, kuru ir iespējams datēt, un pirms Pirmā pasaules kara šajā kolekcijā tika atrasts senākais iespiestais teksts latvieši valodā, kas ir saglabājies,” sacīja Strenga.
Pētījums par Rīgas jezuītu kolēģijas bibliotēku ilga trīs gadus. Tagad izdevies šo krājumu virtuālā veidā atgriezt atpakaļ Rīgā, un tas jau ir piesaistījis starptautisku uzmanību.
