Nosaukti gada nozīmīgākie sasniegumi Latvijas zinātnē

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) nosaukusi 12 nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē 2018.gadā, aģentūru LETA informēja LZA. Papildus šogad piešķirti pieci LZA prezidenta atzinības raksti.

Zinātnes sasniegumu un nozīmīgāko notikumu Latvijas zinātnes dzīvē izvērtēšanu Latvijas Zinātņu akadēmija uzsāka 2002. gadā. Par LZA organizētā zinātnes sasniegumu konkursa popularitāti Latvijas zinātniski pētniecisko institūciju vidē liecina pakāpeniski pieaugošais konkursa dalībnieku skaits. Šogad LZA zinātnes sasniegumu konkursam tika iesniegts 51 pieteikums, infomē LZA..

Viens no nozīmīgākajiem sasniegumiem teorētiskajā zinātnē ir Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra, Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskā universitātes pētnieku cilvēka šūnās atrastā neparastā DNS forma ar neparastu iepakojumu un genoma apkalpošanas funkciju.

Tāpat Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts pirmo reizi starpdisciplināri aplūkojis izcilā 18.gadsimta Baltijas vācu teologa un literāta Gotharda Frīdriha Stendera personību un darbību plašā Eiropas apgaismības kontekstā.

Vēl kā sasniegums teorētiskajā zinātnē nosaukts Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta izdotais Arnolda Klotiņa darbs "Mūzika pēckara staļinismā: Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1944-1953", kurā pirmo reizi pēc valsts neatkarības atjaunošanas sniegta aptveroša pēckara desmitgades (1944-1953) mūzikas norišu aina uz Latvijas PSR politisko un sabiedrisko kolīziju fona.

Tāpat kā nozīmīgs sasniegums teorētiskajā zinātnē nosaukta Jāņa Krastiņa grāmata "Jūgendstila arhitektūra Latvijā", kurā pirmo reizi zinātniskajā apritē ievadīti jauni fakti par 20.gadsimta sākuma jūgendstila arhitektūras mantojuma vietu un nozīmi Latvijas mūsdienu kultūrvidē.

Teorētiskajā zinātnē kā nozīmīgs sasniegums nosaukta arī LZA monogrāfija "Simtam pāri. Viedā Latvija", kurā veikta mūsdienu ekonomikas un sabiedrības kompleksa izpēte un analizēti instrumenti viedās ekonomikas un sabiedrības attīstīšanai Latvijā.

Lietišķajā zinātnē Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts izstrādājis jaunu energoefektīvu metodi ilgi spīdošo pārklājumu iegūšanai uz metāliem - izstrādāta jauna stroncija alumināta pārklājuma izveides metode uz alumīnija un iegūts pārklājums ar fosforiscentām īpašībām.

Tāpat kā lietišķās zinātnes sasniegums nosaukts Latvijas Universitātes un SIA "Tilde" izstrādātā jaunā neironu mašīntulkošanas tehnoloģija.

Pie lietišķās zinātnes sasniegumiem nosaukts arī Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes pētījums par perifērās inervācijas lomu ādas brūču dzīšanas procesā.

Lietišķajā zinātnē kā nozīmīgs sasniegums nosaukta arī Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskās laboratorijas un Tehniskās fizikas institūta izstrādātie konceptuāli jauni nanoģeneratori mehāniskās enerģijas pārvēršanai elektriskajā.

Vēl pie lietišķās zinātnes sasniegumiem nosaukta arī Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra uz augu vīrusu bāzes izveidota universāla vakcīnu tehnoloģija hronisku saslimšanu ārstēšanai.

Tāpat pie lietišķās zinātnes sasniegumiem nosaukta Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes un Dārzkopības institūta ar zinātniskiem pētījumiem pamatota smiltsērkšķu ekstraktu izstrāde jaunlopu veselības uzlabošanai.

Pie nozīmīgākajiem lietišķās zinātnes sasniegumiem nosaukts arī Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta izstrādāts inovatīvs process multifunkcionāla nanoporaina oglekļa iegūšanai.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti