Ieteikumi filmēšanai ar dronu
"Latvijā mums nav kanjonu vai citu kalnainu apvidu, tāpēc grūti noķert dažādus kadrus. Tomēr tas, kas mums rada īpašu sajūtu, ir migla. Mums ir daudz purvu, mitrāju, un, tiklīdz tos pārklāj migla, tā ir iespēja noķert fantastiskus skatus," stāstīja "Eaglewood Films" pārstāvis, dronu pilots Arvīds Barānovs.
Lai tiktu pie fantastiskiem skatiem, virtuozi jāvada pats drons. Kamēr tas ir tālumā, to vada kā datorspēli, bet, ja kas jānofilmē tuvumā un sev tīkamā kompozīcijā, jāatslēdz visi sensori un jāvada drons ar rokām. Tas nozīmē, ka to nedrīkst izlaist no redzes leņķa, ir jādomā par apkārt esošajiem šķēršļiem un jāparedz katra kustība.
Lai filmētu ar dronu, Arvīds ikvienam vispirms iesaka apgūt fotogrāfijas pamatus, izpētīt drona iestatījumus un iedziļināties tā programmatūrā – tas aiztaupa nepatīkamus pārsteigumus, lidojot neparedzētos apstākļos.
Taču viens no būtiskākajiem ieteikumiem ir pavisam vienkāršs – uzmanīt, lai baterijas ir pilnas un atbilstošā temperatūrā, kā arī būt īstajā vietā un laikā.
"Drona iestatījumus var iemācīties vienā vakarā. Svarīgāka ir pacietība, bez tās nevar iztikt, īpaši, ja sanāk filmēt dabu, kur jāgaida gaismas parādīšanās. Ir reizes, kad sanāk vilšanās, ka kaut ko esi palaidis garām, bet citkārt ir liels gandarījums, ka kaut kas izdevies," atzīst Arvīds.
Filmēt dabu, kas neuzvedas pēc pasūtījuma, ir izaicinājums ne tikai no pacietības viedokļa. Nereti, tverot kādu kadru, ir jāspēj laikus apstāties. Kā pats Arvīds saka – mazākais, ar ko sanāk riskēt, ir salauzta tehnika, taču daudz vairāk ir jāsatraucas par dzīvnieku izbiedēšanu vai ievainošanu.
"Nevajadzētu lidot tuvu dzīvniekiem, tāpēc ir jāizmanto dažāda veida lēcas un objektīvi, kam ir "zoom" funkcija. (..) Ja gribam uzfilmēt kādu dzīvnieku, tad jāfilmē no attāluma un jālieto "zoom", ja ne, tad labāk nemaz netraucēt," saka Arvīds.
Kur drīkst un kur nedrīkst lidot
Zonas, kurās drīkst un nedrīkst lidot ar dronu, noteiktas, vadoties gan pēc tā, kur tas var traucēt tuvumā esošos, gan kritiena gadījumā ievainot. Tāpat arī, izstrādājot noteikumus, ņemti vērā spiegošanas riski.
"Latvijā drīkst lidot ar droniem, kuru masa nepārsniedz 25 kilogramus, un augstumā, kas nav vairāk par 125 metriem. Tomēr ir vairāki ierobežojumi, kas jāņem vērā. Piemēram, kontrolējamā gaisa telpa apkārt lidostai "Rīga" – tur lidot drīkst ne augstāk par 50 metriem ar droniem, kas nav smagāki par 1,5 kilogramiem. Tāds pats svara ierobežojums ir, lidojot virs apdzīvotām vietām – pilsētās un ciemos. Vēl aizliegta teritorija ir lidlauki – lidosta "Rīga" un lidosta "Liepāja". Tie ir 5 kilometri ap šiem lidlaukiem, pārējie lidlauki - 3 kilometri," informē “Civilās aviācijas aģentūra” vecākais inspektors Ilmārs Ozols.
Vēl jāņem vērā zonas un būves, kurām tuvumā var lidot tikai ar saskaņojumu. Tas attiecas uz dažādām valstiski svarīgām infrastruktūras būvēm, militāriem objektiem un privātīpašumu.
Lidojumā neiesaistītu cilvēku īpašumam nedrīkst lidot tuvāk par 50 metriem. No nākamā gada noteikumi, kā iegūt lidošanas atļauju, nedaudz mainīsies, taču attiecībā uz to, kā drons identificējams un kurā laikā vadāms, viss paliks pa vecam.
"Droniem jābūt marķētiem ar vārdu, uzvārdu un adresi. Lidojumus var veikt tikai dienas gaišajā laikā, no saullēkta līdz saulrietam. Jāizmanto attiecīgās radio frekvences un pilotam jābūt identificējamam. Noteikts vecums arī svarīgs. Ja drons ir smagāks par 500 gramiem, tad tikai no 18 gadu vecuma var veikt lidojumu," stāstīja Ozols.
Noteikumu ir daudz, un, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, tos ieteicams sīki izpētīt – pārkāpumu gadījumā sods var būt no 700 līdz pat 1400 eiro.
