Kopš 1994.gadā entuziastu grupa mēģināja atjaunot mērījumu funkciju Irbenes radioteleskopam, pagājuši jau 20 gadi. Padomju armija nebija atstājusi tehnisko dokumentāciju, vadi bija atvienoti, nevienam nebija priekšstata, kā iedarbināt Ziemeļeiropā vienīgo parabolisko radioteleskopu. Šobrīd situācija ir nesalīdzināmi mainījusies.
"Pirmie gadi salīdzinoši bija ļoti grūti, bija militārā pilsētiņa jāsaglabā, tāpat arī finansējums nekad nav bijis'," pastāstīja Ventspils starptautiskā radioastronomijas centra direktors Valdis Avotiņš.
Kopš Irbenē izveidots Inženierzinātņu institūts, tajā tiek nodarbināti Latvijas gaišākie prāti.
"Kāpēc Latvijai vispār vajag nodarboties ar pētniecību kosmosa jomā, šajā radioastronomijā, kas ir ļoti dārgas jomas!? Lai ar to nodarbojas bagātie amerikāņi, japāņi, vācieši un citi. Protams, mēs varam siet tikai pirtsslotas, bet jautājums ir: vai no tā būs perspektīva mūsu valstij, vai no tā būs pārtikusi sabiedrība?'' retorisks ir Ventspils starptautiskā radioastronomijas centra vadošais pētnieks Juris Žagars.
Diemžēl savas iespējas mēs neprotam izmantot, stāsta sastaptie profesori, piemēram, šis centrs veic navigācijas signāla mērījumus, bet paši joprojām automašīnu navigācijas iekartas pērkam kā importa preci.
Lai palielinātu pētnieciskās iespējas, šobrīd Irbenē rit remontdarbi. Lielo teleskopu nocels, jo tā būšot lētāk un drošāk.
"Jāsaprot, ka tas nav tik vienkārši, kā sametināt divas plāksnes vai stieņus, kas atrodas uz zemes. Pat tiltu ir vienkāršāk remontēt, nekā šeit, kur nobīdes ir mērāmas milimetros, milimetru daļās uz 32 metriem," sacīja Ventspils starptautiskā radioastronomijas centra direktors Valdis Avotiņš.
Sagatavošanās remontdarbiem ārzemju ekspertu uzraudzībā ilgusi trīs gadus, uzlabojumi un remonts turpināsies pusotru gadu. Savas prasības diktē arī tehnoloģiju attīstība, piemēram, koridorā, kur reiz atradās simtiem vadu, šobrīd nepieciešams vien viens optiskais kabelis.
