Superfluorescentas mikroskopija palīdz pētīt dažādu objektu uzbūvi ļoti mazos mērogos, bet ar rekordaugstu precizitāti. Ar šīs metodikas palīdzību iespējams izpētīt bioloģisko molekulu struktūru, kas ir nozīmīgi jaunu zāļu izstrādē.
Par izstrādājumu prēmiju saņem Ēriks Becigs, Stefans Hells un Viljams Morners.
Pētniekiem izdevās pārvarēt optiskās mikroskopijas ierobežojumus, izmantojot fluorescējošu molekulu tehnoloģiju. Tādējādi bija iespējams iegūt īpaši augstas izšķirtspējas attēlus, kas ar jaunākajiem mikroskopiem padarījuši iespējamu pat molekulu izpēti. Zinātnieki izmantoja šo tehnoloģiju, lai pētītu nervu šūnas, olbaltumvielas un šūnu dalīšanos embrijos, tādējādi atklājot iepriekš nezināmu informāciju. Trim pētniekiem kopā piešķirta astoņu miljonu Zviedrijas kronu (880 000 eiro) liela naudas prēmija.
Kā norāda Nobela prēmijas komitejā, ilgu laiku optisko mikroskopu attīstība ierobežoja iespējamie ierobežojumi - tika uzskatīts, ka nav iespējams iegūt lielāku precizitāti par pusi no gaismas viļņa garuma. Metode izmanto ultravioleto gaismu, apgaismojot audos vai šūnās esošas vielas, piemēram, antivielas. Superfluorescējošā mikroskopija ir precīzāka ar to, ka vizuālais attēls veidojas daudz precīzāks aplūkojot daļiņas, kas ir mazākas par mikrometru.
