Abi zinātnieki vadījuši darba grupas, kas atklājušas vēl nezināmu informāciju par vismazākajām visumu veidojošajām elementārdaļiņām – neitrīno. Pateicoties viņu darbam, dziļi pazemē izvietotās īpašās laboratorijās tika konstatēts, ka neitrīno ir masa. Neitrīno elementārdaļiņas tika atklātas tikai sešdesmito gadu beigās un to pētīšana ļāvusi atrisināt būtiskas kodolofizikas pamatproblēmas.
Zviedrijas Zinātņu akadēmija abus zinātniekus, kuri atklāja neitrīno oscilāciju, 6.oktobrī nosauca kā Nobela prēmijas ieguvējus. Miljardiem noslēpumaino daļiņu katru sekundi plūst cauri katra cilvēka ķermenim. Neitrīno plūsmu iespējams reģistrēt ar speciāliem detektoriem, taču zinātniski daļiņas vispirms atklātas matemātiskos aprēķinos uz papīra (20.gs. 20.-30.gadi). Eksperimentāli neitrīno antidaļiņas fiksētas tikai 20.gadsimta vidū.
Niecīgās elementārdaļiņas rodas pārvērtību procesos, arī sabrūkot atomu kodoliem, eksplodējot pārnovām, kā arī citu zvaigžņu kodolreakciju rezultātā. To masa ir līdz 0,28 elektronvoltiem un to tipi spēj pārvērsties viens otrā pēc oscilāciju teorijas, kuru izstrādē piedalījās abi Nobela prēmijas laureāti.
Interesanti, ka tieši neitrīno daļiņas 20.gadsimta trīsdesmitajos gados bija par iemeslu, lai gandrīz daļēji atceltu enerģijas nezūdamības likumu.
Neitrīno (itāļu: neutrino — ‘neitroniņš’) ir stabilas elementārdaļiņas, kas pieder pie neitrālajiem leptoniem ar pusveselu spinu. Šīs noslēpumainās daļiņas piedalās tikai gravitācijas un vājajā mijiedarbībā, tādēļ ārkārtīgi reti iedarbojas uz parasto matēriju. Lai neitrīno plūsmu vājinātu uz pusi, būtu nepieciešams svina slānis 100 gaismas gadu biezumā.
Pērn Nobela prēmiju fizikā piešķīra trīs Japānas zinātniekiem par zilās gaismas diožu jeb LED izgudrošanu.
