Nobela prēmija ķīmijā piešķirta par proteīnu izstrādi

Šī gada Nobela prēmija ķīmijā piešķirta amerikāņu un britu zinātniekiem par proteīnu izstrādi, kas "atrisina cilvēces ķīmiskās problēmas", paziņoja Zviedrijas Zinātņu akadēmija.

Prēmija piešķirta amerikāņu zinātniekiem Frānsisai Arnoldai un Džordžam Smitam un britu zinātniekam seram Gregorijam Vinteram.

Zinātnieki pētījuši enzīmus – vielas, kas katalizē ķīmiskas reakcijas un darbojas tikai noteiktos apstākļos. Viņi izmantojuši tehniku, ko sauc par tiešo evolūciju, lai izstrādātu jaunus proteīnus. Un tas izmantojams dažādās jomās – gan jaunu zāļu radīšanā, gan videi draudzīgas degvielas ražošanā.

Zinātnieki pētījuši arī bakteriofāgu – vīrusu, kurš vairojas baktērijas šūnā -, lai radītu jaunas antivielas, kas neitralizē baktērijas un vīrusus.

"Evolūcijas spēku atklāj dzīves dažādība. 2018.gada Nobela laureāti ķīmijā ir ieguvuši kontroli pār evolūciju un izmantojuši to mērķiem, kas nes vislielāko labumu cilvēcei. Vadītas evolūcijas radīti enzīmi tiek izmantoti pilnīgi jebkā - no biodegvielas līdz medikamentu - ražošanai. Antiķermenīši, kas attīstīti ar fāgu displeju metodi, var cīnīties ar autoimūnām slimībām un dažos gadījumos ārstēt metastāžu vēzi," teikts paziņojumā.

"Kopš pirmo dzīvības sēklu rašanās uz Zemes pirms 3,7 miljardiem gadu teju ikviena plaisa Zemē bijusi piepildīta ar dažādiem organismiem. Dzīvība ir izplatījusies uz karstiem avotiem, dziļiem okeāniem un sausiem tuksnešiem, jo evolūcija ir atrisinājusi virkni ķīmisko problēmu. Dzīvības ķīmiskie līdzekļi - proteīni - tikuši optimizēti, mainīti un atjaunināti, radot neticamu dažādību," norādīts paziņojumā.

"Šī gada Nobela laureātus ķīmijā ir iedvesmojis evolūcijas spēks, un viņi izmantojuši tos pašus principus - ģenētiskas izmaiņas un selekciju, lai izstrādātu proteīnu, kas risina cilvēces ķīmijas problēmas," paziņoja akadēmija.

Frānsisa Arnolda apbalvota par "vadītu enzīmu evolūciju", un viņa saņems pusi no šī gada deviņus miljonus Zviedrijas kronu (870 000 eiro) lielās prēmijas, bet prēmijas otru pusi uz pusēm dalīs Džordžs Smits un Gregorijs Vinters "par peptīdu un antiķermenīšu fāgu displeju".

Saistītie raksti
Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti