"Viņi ir attīstījuši molekulas ar kontrolējamu kustību, kas pēc enerģijas pievades var pildīt uzdevumus (..). Molekulārās mašīnas, visticamāk, varēs izmantot tādu lietu radīšanā kā jauni materiāli, sensori un enerģijas uzkrāšanas sistēmas," teikts akadēmijas paziņojumā.
Prēmijas laureāti strādājuši Francijā, ASV un Nīderlandē, attīstot molekulas, kuru kustību iespējams kontrolēt. Lai saprastu šo mašīnu mērogu – tās ir aptuveni tūkstoš reižu plānākas par cilvēka matu. Pastāv cerība, ka šādas molekulāras mašīnas nākotnē būs iespējams izmantot jaunu materiālu, sensoru un enerģijas uzkrāšanas sistēmu ražošanai.
Lielas cerības ar šo tehnoloģiju saistās arī ar medicīnu, cerot, ka ar tām būs iespējams administrēt zāles, kuras, piemēram, efektīvi cīnās ar vēža šūnām.
