Atklājums, ko veikuši biofiziķi Žaks Dibušē no Lozannas universitātes, Joahims Franks no Ņujorkas Kolumbijas universitātes un Ričards Hendersons no Kembridžas molekulārās bioloģijas laboratorijas, ļauj pētniekiem "ikdienā atveidot biomolekulu struktūras trīs dimensijās", teikts Nobela komitejas paziņojumā.
Šā gada laureātu pētījumi kas veikti no pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem līdz deviņdesmitajiem gadiem, likuši pamatus revolucionāram pavērsienam bioloģijā, paverot iespēju ar ļoti augstu izšķirtspēju ielūkoties pasaulē, kas cilvēka acij ilgu laiku nebija saskatāma.
Līdz tam tika uzskatīts, ka elektronmikroskopu var izmantot tikai nedzīvās matērijas pētīšanai, jo elektromagnētiskais starojums iznīcina bioloģisko materiālu, bet kriotehnoloģija - strauja biomolekulu iesaldēšana ļoti zemās temperatūrās - ļauj elektronmikroskopā tās aplūkot dabiskā stāvokli dažādos rakursos un izprast gan to uzbūvi teju līdz atsevišķu atomu līmenim, gan savstarpējo mijiedarbību.
Kā norāda Nobela komiteja, šī metodika palīdzējusi aizpildīt "baltos plankumus bioķīmiskajās kartēs".
Pieaugot tehniskajām un tehnoloģiskajām iespējām, krioelektroniskā mikroskopija strauji attīstās un šobrīd ir viena no galvenajām šūnu un molekulu pētīšanas metodēm. Cita starpā, pērn tā palīdzējusi zinātniekiem vizualizēt Zikas vīrusu, lai meklētu ceļus, kā ar to cīnīties.
