Nobela prēmiju saņems amerikāņu zinātnieki Berijs Šārpless (81) un Karolīna Bertoci (55), kā arī Dānijas zinātnieks Mortens Meldāls (68).
BREAKING NEWS:
— The Nobel Prize (@NobelPrize) October 5, 2022
The Royal Swedish Academy of Sciences has decided to award the 2022 #NobelPrize in Chemistry to Carolyn R. Bertozzi, Morten Meldal and K. Barry Sharpless "for the development of click chemistry and bioorthogonal chemistry." pic.twitter.com/5tu6aOedy4
Šārpless jau otro reizi ir kļuvis par Nobela prēmijas laureātu, jo šādu atzinību viņš saņēma arī 2001. gadā par pētījumiem citā ķīmijas jomā.
Šārpless ir tikai piektais Nobela prēmijas laureāts kopš prēmijas izveidošanas, kurš šādu atzinību saņēmis divreiz.
Par pirmo divkārtējo Nobela prēmijas ieguvēju kļuva izcilā poļu izcelsmes Francijas zinātniece Marija Sklodovska-Kirī, kas turklāt saņēmusi Nobela prēmiju divās dažādās zinātnes nozarēs: fizikā (1903) un ķīmijā (1911).
Nobela komiteja norāda, ka ķīmiķi jau sen centušies veidot arvien sarežģītākas molekulas, piemēram, farmācijas nozarē tas bieži vien nozīmē dabā sastopamo molekulu mākslīgu radīšanu, lai iegūtu ārstniecībā izmantojamas vielas. Taču šādu molekulu savienojumu radīšana parasti ir laikietilpīga un ļoti dārga.
Amerikāņu zinātnieks Šārpless ap 2000. gadu radīja "klikšķa ķīmijas" koncepciju, kas nozīmē ātrāku reakciju norisi un izvairīšanos no nevēlamiem blakusproduktiem.
Šī ķīmijas nozare pēta ķīmiskās reakcijas, kurās sarežģīti produkti tiek iegūti, savienojot vienkāršus moduļus.
Neilgi pēc tam Šārpless un dāņu zinātnieks Meldāls neatkarīgi viens no otra attīstīja "klikšķa ķīmijas" efektīvāko metodi: vara katalizēto azīda alkīna ciklopievienošanās reakciju. Mūsdienās tā tiek plaši izmantota medikamentu sintezēšanā, DNS izpētē un citās jomās.
The 2022 #NobelPrize laureates in chemistry Barry Sharpless and Morten Meldal have laid the foundation for a functional form of chemistry – click chemistry – in which molecular building blocks snap together quickly and efficiently. pic.twitter.com/uHCEQI59Zv
— The Nobel Prize (@NobelPrize) October 5, 2022
Amerikāņu zinātniece Bertoci pilnveidoja "klikšķa ķīmijas" metodes un atrada veidu, kā tās izmantot dzīvos organismos. Bertoci izstrādāja bioortogonālās reakcijas, kas notiek organisma šūnās, bet netraucē normālai šūnas darbībai. Šīs metodes tiek izmantotas, lai izstrādātu iedarbīgākas zāles pret vēzi.
Carolyn Bertozzi – awarded the 2022 #NobelPrize in Chemistry – has taken click chemistry to a new dimension and started utilising it in living organisms. Her bioorthogonal reactions take place without disrupting the normal chemistry of the cell. pic.twitter.com/ljBgNQpMwx
— The Nobel Prize (@NobelPrize) October 5, 2022
Nobela komitejas pārstāvis profesors Johans Okvists skaidro šo atklājumu nozīmīgumu: "Klikšķu ķīmija ir gandrīz tāda, kā izklausās. Tās mērķis ir saistīt dažādas molekulas. Iedomājieties - ja jūs varētu dažādiem blokiem pievienot mazas ķīmiskas saites, jūs varētu tās savienot un radīt daudz sarežģītākas un atšķirīgākas molekulas. Ja dzīvā šūnā pie biomolekulām varētu pievienot spīdošu molekulu, jūs varētu tai sekot mikroskopā un redzēt, kur tās atrodas un kā tās pārvietojas."
"Šīgada laureātu atklājumi ļauj mums pievienot dažādas molekulas bioloģiskajām molekulām, un tas var būt ļoti noderīgi. Turklāt spēja tās izsekot var tikt izmantota diagnostikai, medikamentu molekulu nogādāšanā līdz to mērķim un citos veidos," norāda profesors Okvists.
Nobela prēmijas ieguvējiem pienākas 10 miljonu Zviedrijas kronu (ap 925 000 eiro) naudas balva, kas tiks sadalīta starp laureātiem trijās vienādās daļās.
