"Tās izmantojot, zinātnieki var mainīt dzīvnieku, augu un mikroorganismu gēnus ar ārkārtīgi lielu precizitāti.
Šai tehnoloģijai bijusi revolucionāra ietekme uz dzīvības zinātnēm," tā sniegusi ieguldījumu jaunu vēža ārstēšanas metožu izstrādē, "tuvinot sapņa piepildīšanos par iedzimto slimību ārstēšanu," paziņojusi Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.
51 gadu vecā Šarpentjē un 56 gadus vecā Dudna ir tikai sestā un septītā sieviete, kas saņēmušas Nobela balvu ķīmijā.
Pētot kādu labi pazīstamu baktēriju, Šarpentjē atklāja iepriekš nezināmu molekulu, kas bija baktērijas mantotās senās imūnsistēmas sastāvdaļa un ļāva tai atšķelt daļu vīrusu DNS, tādējādi padarot tos nekaitīgus.
Pēc viņas pētījuma rezultātu publicēšanas 2011.gadā Šarpentjē sadarbībā ar Dudnu atveidoja baktērijas "šķēres", tās vienkāršojot, lai atvieglotu to izmantošanu cita ģenētiskā materiāla rediģēšanai.
Viņas pārprogrammēja "šķēres" tādējādi, lai ar tām varētu sašķelt ikvienu DNS molekulu noteiktā vietā, paverot zinātniekiem ceļu uz DNS koda pārrakstīšanu.
Ar "CRISPR/Cas9" tehnoloģijas palīdzību jau gūti ievērojami panākumi labības kultūru izturības palielināšanā pret sausumu un kaitēkļiem, mainot to ģenētisko kodu.
Šī tehnoloģija devusi iespēju izstrādāt arī inovatīvas vēža ārstēšanas metodes, un daudzi eksperti cer, ka kādu dienu būs iespējams ar gēnu rediģēšanas palīdzību izskaust iedzimtās slimības.
Pirmo reizi Nobela balva ķīmijā tika piešķirta sievietei 1911. gadā, kad to par rādija un polonija atklāšanu saņēma Marija Kirī, kas jau 1903. gadā bija izpelnījusies Nobela prēmiju fizikā.
Abām zinātniecēm līdz ar balvu pienākas 10 miljonus Zviedrijas kronu (950 000 eiro) liela naudas prēmija.
Tradicionāli balvu pasniedz oficiālā ceremonijā Stokholmā 10. decembrī, kad aprit kārtējā gadskārta kopš tās iedibinātāja Alfrēda Nobela nāves 1896. gadā.
Taču Covid-19 pandēmijas dēļ balvas pasniegšanas ceremonija klātienē šogad ir atcelta un balva katram no laureātiem tiks pasniegta viņa paša valstī.
Pērn Nobela balva ķīmijā tika piešķirta Džonam Gudinafam no ASV, Stenlijam Vaitingemam no Lielbritānijas un Akiram Josino no Japānas par nopelniem litija jonu bateriju izstrādē.
Kā ziņots, pirmdien šī gada Nobela balva medicīnā tika piešķirta ASV virusologiem Hārvijam Alteram un Čārlzam Raisam, kā arī viņu britu kolēģim Maiklam Hotonam par viņu ieguldījumu hepatīta C vīrusa atklāšanā.
Savukārt otrdien tika paziņots par Nobela balva piešķiršanu fizikā britam Rodžeram Penrouzam, vācietim Reinhardam Gencelam un amerikānietei Andreai Gezai par melno caurumu pētījumiem.
Ceturtdien kļūs zināms Nobela balvas ieguvējs literatūrā. Savukārt piektdien tiks paziņots Nobela Miera prēmijas laureāts. Šī gada Nobela balvu sezona noslēgsies nākamo pirmdien, kad kļūs zināms prēmijas ieguvējs ekonomikā.
