No sapropeļa rada ekoloģisku celtniecības materiālu - vieglbetonu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Rēzeknes augstskolā radīts jauns ekoloģisks celtniecības un siltumizolācijas materiāls – vieglbetons, kas īpaši paredz Latgales ezeros viena no visvairāk pieejamajiem atjaunojamajiem materiāliem - sapropeļa izmantošanu. Tas risināšot arī kaņepju ražošanas atlikumu izmantošanas problēmu. Šāda ekoloģiska materiāla izmantošanai celtniecībā ir jau arī pirmie interesenti.

“Tā izskatās tas sapropeļa un kaņepju spaļu vieglbetons,” kādā no Rēzeknes augstskolas jaunuzceltās Inženieru fakultātes laboratoriju kompleksa telpām nelielus vieglus salmu klucīšus izrāda būvnieks, vides zinātņu doktorants Staņislavs Pleikšnis.

Viņš nu jau trīs gadus strādā pie sava doktora disertācijas - ekoloģiska kompozītmateriāla - sapropeļa un kaņepju spaļu vieglbetona, kas jau ieguvis Latvijas patentu un nesen ticis izrādīts arī gadskārtējā izgudrojumu un inovāciju izstādē „MINOX 2014” Rīgā.

“Izejmateriāli – kaņepes, faktiski to pārstrādes produkts kaņepju spaļi. Derīgais izejmateriāls ir šķiedra un sēklas. Tur visu no kaņepēm taisa – eļļas, sviestu... bet pāri paliek spaļi. Tā ir pildviela un kā saistviela ir sapropelis,” ideju klāsta Pleikšnis.

“Sapropelis, tās ir ezeru nogulas. Faktiski tās ir dūņas, kas laika gaitā ir mineralizējušās. Sapropeļa ieguvē mēs pārtraucam ezeru pārpurvošanos. Būtībā mēs iztīram ezeru. Un sapropelis atjaunojas,” stāsta vietējo atjaunojamo resursu izmantošanu skaidro izgudrojuma līdzautore Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātes dekāne Ērika Teirumnieka.

“Mūsu ezeros ir diezgan daudz ir sapropeļa, un tas ir tas resurss kurš nav pārāk apgūts,” viņa piebilst. Tā ka Latgale ir ezeriem bagāta te arī ir samērā ievērojamas sapropeļa rezerves, tāpat tiekot risināta arī kaņepju audzētāju problēma – kaņepju ražošanas atlikumu kaņepju spaļu tālāka izmantošana.

“Tāpēc arī radās tā ideja, maksimāli izmantojot gan vietējo resursu gan arī kaņepju ražošanas atlikumus, veidot no vietējiem pieejamiem resursiem jaunu vieglbetona tipu,” norāda Teirumnieka. Viņu papildina Pleikšnis. “Tie ir laboratorijas paraugi, bet ja mēs gribam būvēt māju tad ir jāuztaisa vispirms koka karkass un pēc tam liek veidņus un tad slapjā veidā samaisa tos spaļus ar sapropeli un ber iekšā veidņos, presē un tādā veidā mēs dabūjam gatavu to sienu”.

Kaņepju betona mājas vecās Eiropas valstīs celtas jau 17 gadsimtā. “(..) saistviela tur ir kaļķi, bet mūsu gadījumā te ir sapropelis, kurš atjaunojas. Ar kaļķi mums  ir tā - cik izroc tik viņš paliek mazāk, bet mēs piedāvājam abus divus atjaunojamus resursus. Pie tam augot kaņepe apsorbē CO tādā veidā tas ir ļoti tīrs materiāls un cilvēka veselībai pilnīgi nekaitīgs un kas nav mazsvarīgi ēkām - tā siena ir elpojoša,” skaidro Pleikšnis.

Tomēr kā atzīst jaunā materiāla patentētāji vairāk tas tiekot izstrādāts kā ekoloģiska alternatīva siltumizolācijai, “Šie materiāli vairāk varētu tikt izmantoti tūrisma objektu būvniecībai, kas ir saistīti ar ekotūrismu,” norāda Teirumnieka.

Par dzīvotspējīgu ekoloģisko sapropeļa un kaņepju spaļu vieglbetonu uzskata arī Baltijas inovāciju fonda pārstāvis Aivars Lasmanis, kurš ar šī materiāla izstrādātājiem jau ievadījis sarunas par pirmās šāda vieglbetona mājas būvēšanu. “Mēs esam gatavi uzstādīt uz viena zemes gabala viņu izmēģināt darbībā, jo mums ir doma, ka šāda tipa mājās mēs varētu veidot ārstniecisko augu uzpirkšanu vai ieguvi. Mums vajadzīga kaut kāda maza mājiņa, lai mēs varētu izmēģināt, vai tie ārstnieciskie augi patiešām šāda tipa mājiņās varētu darboties,” saka Lasmanis.

Ekoloģiskais vieglbetons joprojām tiekot uzlabots, šobrīd tiekot strādāts pie materiāla ugunsdrošības paaugstināšanas un aizsardzības pret grauzējiem.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti