No pludmales aļģēm Liepājā top kastītes diedzēšanai

Liepājā no aļģēm, kas milzu daudzumos katru gadu tiek izskalotas pludmalē, tapušas kastītes diedzēšanai.  Jaunie zinātnieki pēta aļģu pielietošanas iespējas, kas nākotnē mazinātu nepārstrādājamu atkritumu izmantošanu, turklāt tā varētu atrast praktisku pielietojumu aļģēm, Latvijas Radio pastāstīja Liepājas Universitātes pasniedzēja un laboratorijas asistente Sintija Ozoliņa.

Aļģu iepakojuma pētniece Sintija Ozoliņa.
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Piemēram, Igaunijā no aļģēm top kosmētika un agars pārtikai, bet Latvijā varētu ražot produktus dārzniecībai un mēslošanai.

"Mēs esam Liepājas Universitātes vides laboratorijā, un šeit ir pārsvarā aprīkojums ūdens pētniecībai," skaidro pētniece. "Kā redzam, akvārijā, kur ir dažādi dzīvie organismi, ir marmora vēži, kas ir invazīva suga, protams, arī garneles. Pārsvarā arī vides studenti veic kaut kādus pētījumus ar ūdeni un ūdens eksperimentus."

Aļģes

Pētījumus ekotehnoloģijās veic Sintija Ozoliņa, kura pati šobrīd studē maģistrantūras programmā. Viņas pētījumu objekts ir jūras aļģes. Liepājas Universitātē tos aizsāka pasniedzēja un augu pasaules pētniece Vaira Kārkliņa. Tagad darbs turpinās. 

"'Furcellaria lumbricalis' aļģes, kas ir Liepājas pludmalē, tiek diezgan bieži izskalotas tikai tajā zonā, kur cilvēki peldas un atpūšas," skaidroja Sintija Ozoliņa. "Tie ir 3717 kubikmetri, un pašvaldība tērē naudu, lai visu to savāktu. Lai tur nebojātos Zilā karoga statuss [pludmalei] un nesmirdētu, un tūrismam, protams, arī lai labvēlīgāki apstākļi būtu."

Viss sācies ar biomateriālu izgatavošanu, atklāja Sintija Ozoliņa.   

Aļģes

"Tas ir tāds materiāls, kas, protams, noārdās dabā, un pārsvarā vismaz šis, kas man ir rokās, ir tāds plēvei, plastmasai līdzīgs materiāls tikai no jūras aļģēm – tām pašām, kas atrodamas pludmalē. Šo materiālu var izgatavot tīri no aļģēm, iegūstot karogēnu, tā ir tāda želejveida masa, kas ir pārtikas piedeva biezinātājs E 407, kas ir želatīns – aļģu agars. Agrāk sešdesmitajos gados – padomju laikā – tas tika iegūts, un tas viss sen aizmirsts, bet to var no jauna sākt izmantot."

Piemēram, top aļģu tabletes, kas ir sapresēta aļģu masa, ko var izmantot mēslošanā. "Ieteicams apstrādāt vismaz kaut kā, ja mēs vēlamies, lai tas sadalās ātri. Aļģes ilgi sadalās izžāvētā svaigā veidā – vairāk par gadu –, bet apstrādāts, piemēram, izvārītas tepat mājās, ātrāk.

Vienkārši cilvēks var paņemt, salasīt, izvārīt un izmantot mēslošanai."

Sintija stāstīja, ka kaimiņi igauņi šo vērtīgo resursu jau izmanto un nogādā Lielbritānijā, kur top kosmētikas līnija no jūras aļģēm. Pētījumi turpinās, taču ir jau radīts produkts, kas nākotnē, to pilnveidojot, Latvijā varētu radīt kaut ko ļoti praktisku un noderīgu visai sabiedrībai. Igaunijā šo aļģu agaru izmanto gan kosmētikā, gan pārtikā. 

"Mēs neizmantojam mūsu potenciālu, resursus, kas mums ir, ko varam izmantot. Nezinu, tas ir kaut kā aizmirsts un neraisās [idejas] kaut ko [darīt], kā varētu izmantot un pelnīt naudu."

Liepājas pašvaldība tērējot 24 tūkstošus eiro katru gadu, lai kalnus ar aļģēm varētu savākt no pludmales zonas, tik lielu finansējumu vajadzētu, lai iegādātos īpašas preses, kas pasaulē jau ir izgudrotas, un aļģes varētu sapresēt.

"Karagināns – tieši tas aļģu agars –, kad viņš izžūst, kalpo kā līme, un šajos podiņos arī tiek izmantots kā līme, un atsevišķi nekas cits nav pievienots, tikai pārstrādes papīrs un aļģes, un šī masa, kas iegūta, izžāvēta un ir līme."

Mērķis ir ražot dēstu podiņus, neizmantojot papīru, bet tieši aļģes.

"Mans pētījums vairāk saistās tieši ar dēstu podiņu izgatavošanu. Tur ir pārstrādāts papīrs, jo, mēs zinām, ir arī kūdras podiņi, ko ražo tieši tāpat. Šis, protams, ir roku veidotais variants, jo mums jau, protams, nav ražošanas, bet mēs vēlamies to attīstīt."

Tie varētu būt labāki pat par kūdras podiņiem, un tam ir pavisam vienkāršs pamatojums, uzskata pētniece.

"Kūdras podiņiem viens liels mīnuss, ka viņi pelē. Bet aļģēm ir  antiseptiskās īpašības, kas neļauj pelējumam ieviesties, tāpēc arī kosmētikas līnijā viņas izmanto kā antiseptisku līdzekli pret apkārtējo piesārņojumu tieši sejas ādai."

Tiek atrasti arvien jauni pielietojumi dabas materiāliem, kurus mēs ikdienā vienkārši izmetam ārā. Latvijā zināms, ka koku lapas sāk izmantot, piemēram, kaķu tualetes pakaišiem. Piedaloties izstādē, par pētnieces izveidotajiem dēstu podiņiem dārzniekiem bijusi liela interese, jo ikdienā jau rodas problēmas ar plastmasas uzkrāšanos. Aļģes varētu kļūt par vienu no risinājumiem, kā mazināt videi nedraudzīgu materiālu rašanos. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti