Mamutu zobi, kas Sibīrijas mūžīgajā sasalumā bijuši aprakti vairāk nekā miljons gadu, devuši iespēju izpētīt vecāko DNS, kas jebkad sekvenēts. To paveikuši pētnieki Paleontoloģijas centrā Stokholmā. Runa ir par trīs mamutu atliekām.
Senākais no šiem mamutiem dzīvojis pirms aptuveni pusotra miljona gadu, liecina aprēķini, kas veikti, balstoties uz ģenētisko informāciju.
"Vecākais līdz šim analizētais DNS paraugs ir aptuveni 600 tūkstošus gadus vecs. Mēs šo rādītāju esam dubultojuši,” stāstīja evolucionārās ģenētikas profesors Lūve Dalēns.
Mamutu genoma vecums ir krietni lielāks nekā līdz šīm senākais sekvenētais DNS, kas bija no zirga, kurš dzīvojis pirms aptuveni 560 līdz 780 tūkstošiem gadu.
Tas, cik ilgi saglabājas DNS, atkarīgs gan no dzīvnieka audiem, gan apstākļiem, kādos atliekas saglabājušās līdz mūsdienām.
“Ja ir auksts un mitruma līmenis zems, ir sauss, tas tiek saglabāts ilgāk,” norādīja Stokholmas Universitātes arheologs un ģenētiķis Anderss Gēterstrēms.
Genoma sekvenēšanā izmantoto trīs mamutu atliekas sākotnēji tika atrastas un izceltas no zemes 1970. gados Sibīrijā, bet pēc tam uzglabātas Maskavā, Krievijas Zinātņu akadēmijā.
