Šī ir pirmā reize, kad kāds zinātnieks ir izpētījis Latvijas mālu fizikāli ķīmiskās īpašības, lai uzzinātu, vai māls ir izmantojams kosmētisko produktu ražošanā. Tāpat pirmo reizi ir pētīta cilvēka sebumā jeb ādas taukos esošu organisko savienojumu absorbcija uz māliem.
«Mālu pielietojums kosmētikā nav nekas jauns, tomēr Inga Dušenkova savā pētījumā ir atklājusi būtisku niansi - māla spēju aizsargāt no UV starojuma. Pateicoties šai īpašībai, Ingas izstrādātajiem krēmiem nav nevēlamu blakusiedarbību,» jaunās pētnieces darba unikalitāti skaidro RTU asociētais profesors Visvaldis Švinka.
Inga Dušenkova izpētes darbā pārliecinājusies, ka ķīmiski neapstrādātā veidā māli izmantojami kā attīrošas sejas maskas, savukārt smalkāko mālu frakciju var izmantot pastās un losjonos nepieciešamās konsistences iegūšanai, emulsiju stabilizēšanai un arī kā UV filtrus saules aizsargkrēmos un citos kosmētiskajos produktos. Piemēram, brūnās krāsas mālus var pievienot tonālajiem krēmiem kā pigmentu, vienlaicīgi arī nodrošinot aizsardzību pret UV starojumu.
Profesors Švinka uzskata, ka Dušenkovas pētījuma virziens ir perspektīvs un nākotnē vēl iespējams uzlabot pārbaudīto produktu īpašības. Līdzās pētnieces izstrādātajiem kosmētiskajiem produktiem viņš izceļ arī jaunās zinātnieces metodi mālu attīrīšanai, ar kuras palīdzību var iegūt augstas kvalitātes izejvielas ne tikai kosmētisko produktu, bet arī kompozītmateriālu uz polimēru bāzes izgatavošanai.
Kaut arī māls kopš seniem laikiem ir izmantots ādas attīrīšanai un kā pretiekaisuma līdzeklis dažādu brūču un kairinājumu dziedināšanai, tomēr patlaban Latvijā tas kalpo galvenokārt būvmateriālu un keramikas materiālu ražošanā. Dušenkova savā zinātniskajā darbā izvēlējusies meklēt alternatīvus pielietojumus mālam, tāpēc ka Latvijā aizvien aktuālāks kļūst pieprasījums pēc kosmētikas no dabīgajām izejvielām, jo dažādu kosmētisko produktu sastāvā esošie ķīmiskie savienojumi atstāj kaitīgu ietekmi uz cilvēku veselību un izraisa alerģiskas reakcijas.
