Galvenās šaubas ekspertiem un politiķiem ir par to, cik droši būs balsotāju dati, tādēļ esot nepieciešami papildus atzinumi.
Projekta kritiķis, Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija pārstāvis Māris Alberts uzsver, ka pasaulē nav tehnoloģijas kas nodrošinātu interneta vēlēšanu anonimitāti.
"Šeit ir tā problēma ar velēšanu aizklātumu. Šeit nelaime ir tā, ka mums Satversmes 6.pants ir spēkā un, ja mums ir aizklātas vēlēšanas, tad tajā brīdī, kad balsotājs nospiež pogu - "Balsoju" - , tad tajā brīdī ar šķērītēm ir šis diedziņš jānogriež, un balsojumam ir jābūt anonīmam," saka Alberts un norāda, ka "pasaulē nav tehnoloģijas, kas šo principu nodrošina".
Saskaņā ar pašreiz veikto interneta vēlēšanu sistēmas funkcionalitātes novērtējumu, šādas vēlēšanu sistēmas izstrādes izmaksas paredzamas robežās no 500 tūkstošiem līdz 700 tūkstošiem latu, kas tiks precizētas pēc interneta vēlēšanu sistēmu gala prasību nodefinēšanas, tostarp programmatūras izveidei - 400 tūkstoši – 600 tūkstoši latu, bet interneta vēlēšanu sistēmas tehniskā aprīkojuma iegādei - 100 tūkstoši latu.
Igaunijā jau kopš 2005. gada ir iespējams piedalīties vēlēšanās ar interneta starpniecību, izmantojot valsts izdotās elektroniskās identifikācijas kartes.
