Licencēšana šodien ir kļuvusi sarežģīta, un reizēm cilvēki pārkāpj likumu nezinot. Tā gadījās arī kādas nelielas firmas īpašniekam, kurš bija it kā legāli iegādājies visus datorus un programmas un noslēdzis līgumu ar datorsistēmu uzturētājiem. Viss bija kārtībā līdz brīdim, kad ieradās Ekonomikas policija.
Firmas īpašnieks Viesturs Petriks stāsta, ka laika gaitā datorspeciālists bija izmantojis vienu disku vairākiem datoriem. Policijas pārbaudes laikā tālākai pārbaudei tika paņemti datori, kuriem bija kādas nesakritības ar dokumentiem. Likumsargi paņēma arī tādus datorus, kas noputējuši stāvēja biroja stūrī un neviens tos pat neizmantoja.
Augstskolas „Turība” Juridiskās fakultātes dekāne Ingrīda Veikša norāda, ka, darba devējs un darba ņēmējs, parakstot darba līgumu, dokumentos var vienoties, ka par jebkuru programmu, ko darbinieks būs instalējis savā datorā, viņš pats būs atbildīgs.
Viņa stāsta, ka ir liela atšķirība uz privāto lietošanu un komercdarbību. Privātajai lietošanai programmas ir daudz lētākas, nekā komercdarbībā. Arī DPA pārdošanas direktors Gatis Ošs norāda, ka nav iespējams patapināt programmu. „Ražotāji patapināt programmu var bez maksas vai ar maksu aizliedz,” viņš skaidro, ka strādājot DPA, nedrīkst veikt darba uzdevumus ar personiskajām programmām.
