"Bailes nekad nav izolētas no nedrošības izjūtas vai no skumjām, no dusmām – tās citas emocijas jau arī ir klātesošas," skaidroja profesors Šķilters. "Parasti evolucionārie psihologi, kas pētījuši, kā esam attīstījušies gadu simtu un tūkstošu laikā, ir konstatējuši, ka kopumā nedrošības izjūta gan toreiz, gan tagad ir galvenais baiļu ģenerators."
Runājot par to, kas mūs ikdienā pavada visvairāk, zinātnieks atšķir divas lietas: tie ir noskaņojumi un emocijas. "Noskaņojumi ir tie, kas ir dienu, varbūt nedēļu ilgi, bet parasti ilgāk nav," klāstīja Šķilters.
"Emocijas ir salīdzinoši īsas un ļoti spēcīgas – tostarp arī bailes – un tām ir tāda īpatnība, ka cilvēki izdara ļoti daudz labas, bet arī muļķīgas lietas emociju ietekmē.
Būtiska atšķirība, ja domājam tādiem emociju īslaicīgajiem, straujajiem, intensīvajiem piedzīvojumiem kā bailes, ir reakcija uz notikumu vai objektu. Bet noskaņojumiem – skumjam vai bēdīgam – ne vienmēr ir konkrēts avots. Bailes vienmēr saslēgtas kopā ar konkrētu notikumu."
Bailes ir viena no negatīvajām emocijām, kas reizēm spēj it kā paralizēt cilvēkus, skaidro speciālists. "Vai arī gluži pretēji –mēs bēgam, aizsargājamies. Tās stindzinošās bailes un bēgšana ir tipiskas baiļu funkcijas. Bailēm ir arī fizioloģiskas izpausmes – sirds ritms palielinās, muskuļi saspringst, ādas reakcijas – tie ir, piemēram, baiļu sviedri. Bailēm ir būtiska ietekme arī uz kuņģa zarnu trakta darbību."
Viens cilvēks sastingst bailēs, bet citam tas atraisa radošumu – lai no bailēm izbēgtu, sāk domāt, kā rīkoties.
"Ietekme uz motivāciju bailēm var būt divējāda – bailes var sasaldēt, un šajā gadījumā risinājumu nemeklēs. Mēs sašļūkam, neko negribam darīt.
Jāsaprot tas, ka nekad dzīvē mēs nepiedzīvojam izolēti tikai bailes vai tikai prieku – tās ir emocijas, kas nāk kombinācijā. Pamatā tas, ko mēs pēdējos gados zinātnē esam varējuši pateikt, ir tas, ka emocijas nāk tādos apkopojumos – ir dažādas emocijas, kas pastāv vienlaikus. Piemēram, dominē bailes, bet varbūt ir arī riebums vai skumjas. Emociju profils, ko piedzīvojam katrā konkrētā situācijā, ir ļoti atšķirīgs. "
To, kas ir baiļu impulsi – kas rada to, kā cilvēki baidās, zinātnieki vēl pēta. "Baidāmies no nedrošām un neparedzamām situācijām – tas, ka baidāmies no nedrošības – ir skaidrs. Piemēram, cilvēki baidās no jaunām situācijām, īpaši to var redzēt, skatoties mazus bērnus – bailes no svešiniekiem vai svešām vietām. Arī bailes no kukaiņiem un čūskām vai bailes no augstuma – tām ir evolucionārs pamats. Viens ir skaidrs, ka baiļu pamatā ir nedrošība, bet savukārt tas, kas tieši notiek ar redzi, tausti, dzirdi vai tml., ir mazāk pētīta joma. Ir pētījumi, kas apliecina, ka ir cilvēki, kuri ir bailīgāki vidē, kur ir asi stūri – to apliecina eksperimenti ar simulācijām virtuālajā realitātē. Savukārt komfortablāk jūtamies vidē ar apaļiem objektiem."
Lauztās un asās formas – ģeometriskas figūras – atstāj uz cilvēkiem baiļu iespaidu, neraugoties uz to, ka agrāk viņi nav tās pat redzējuši un tās noteikti neko nav nodarījuši pāri.
Jau 2006. gadā amerikāņu neirozinātnieki nāca klajā ar pētījumu par to, kā cilvēki uztver objektus un vides formas, un konstatēja, ka noapaļoti objekti izraisa pozitīvas emocijas, savukārt asas malas mūsu zemapziņā aktivizē tos galvas smadzeņu apgabalus, kas ir atbildīgi par baiļu emocijām. Cilvēce evolūcijas procesā ir apzinājusies, ka veidols ar asiem, smailiem stūriem, piemēram, nazis, zobens, durklis, ir apdraudējums un tas, tā teikt, iedarbina baiļu signālus. No otras puses, tas pastiprināti pievērš uzmanību, tāpēc arī brīdinājuma zīmes uz ceļiem ir izveidotas trijstūra formā.
Ir zināms termins – aihmofobija – bailes no asiem, smailiem priekšmetiem, bet, kā saka Jurģis Šķilters, tad fobijas ir iracionālas bailes, atšķirībā, piemēram, no bailēm saistībā ar tagadējo karu Ukrainā vai neseno Covid-19 pandēmiju.
"Fobijas ir iracionālas bailes bez jēgpilna pamata, jo bailēm jau ir pamats – ja dzīvojam kara apstākļos, skaidrs, ka ir bail, jo, ja nebaidīsimies, tad varam nopietnas ķibeles piedzīvot," uzsvēra profesors. "Tāpat kovida apstākļos, ja neņemam vērā to, ka ir noteikta bīstamība mūsu veselībai vai dzīvībai, tad tā ir problēma. Gradācija ir tāda, ka, no vienas puses, ir tās iracionālās bailes, fobijas – nevajadzīgās un psihopatalogiskās baiļu formas. No otras puses, ja to normālo, racionālo baiļu nav, tad nevaram funkcionēt – pielāgoties situācijām.
Bailēm ir racionāls pamats – ja nav emociju, nespējam pielāgoties."
Pārvarēt bailes var dažādi – konfrontējot ar baiļu objektu, iepazīstot tās tuvāk un iemācoties, ka baiļu objekts nemaz nav tik briesmīgs. Var risināt situāciju, ko aktīvi darot, vai identificēt bailes. Vai, kā ir teicis amerikāņu filozofs un dzejnieks Ralfs Voldo Emersons: "Vienmēr dari to, ko tu baidies darīt."
