Eksoplanētu, kurai dots nosaukums "Kepler-186f", pirmo reizi zinātnieki ievēroja ar NASA Keplera teleskopu, liecina ceturtdien ASV zinātnes žurnālā "Science" publicēts pētījums.
Apmēram 500 gaismas gadus no Zemes esošā eksoplanēta riņķo pa orbītu, kas ir ne pārāk tuvu, ne pārāk tālu no tās zvaigznes, tādēļ uz tās varētu būt šķidrs ūdens, kas ir uzskatāms par būtisku elementu dzīvības pastāvēšanai.
"Kepler-186f" ir apmēram 10% lielāka par Zemi, kas, kā zinātnieki norāda, ir būtisks faktors, lai prognozētu tās virsmas un atmosfēras uzbūvi. "
"Kepler-186f" ir piektā un tālākā no planētām, kas riņķo par zvaigzni "Kepler-186" Gulbja (Cygnus) zvaigznājā.
Pētnieku grupas vadītāja Elīza Kvintana no NASA norādīja, ka planētu vairāk varētu uzskatīt par "Zemes māsīcu", nevis dvīņu māsu, jo tā riņķo ap zvaigzni, kas ir mazāka un tumšāka par mūsu Sauli. Zeme ap Sauli apriņķo 365 dienās, bet šī planēta savu riņķojumu pabeidz ik pēc 130 gadiem. "Uz šīs planētas dzimšanas diena jums būtu ik pēc 130 gadiem," norādīja zinātniece.
Pašreizējās tehnoloģijas neļauj astronomiem veikt tiešus debess ķermeņu pētījumus vai veikt jebkādas analīzes, lai noteikto to atmosfēru vai uzbūvi. Lielākā daļa datu ir balstīti aprēķinos un pieņēmumos.
No gandrīz 1800 planētām, kas ir atklātas pēdējo 20 gadu laikā, tikai apmēram 20 riņķo tā dēvētajā dzīvībai piemērotā zonā. Visas tās, kā šķiet, ir lielākas par Zemi, tādēļ ir grūti pateikt, vai tās nav tikai milzīgi gāzu veidojumi.
Keplera kosmosa teleskops tika atklāts 2009.gada martā. Ar to tiek novēroti ap 150 tūkstošiem zvaigžņu, no kurām dažiem tūkstošiem ir atrasti pierādījusi par iespējami planētu pastāvēšanu.
