Misijai dots nosaukums "Asteroīda trieciena misija", un tās gaitā 2022. gadā mēs varētu sagaidīt to, kā mākslīgo pavadoni speciāli ietriec kādā no asteroīdiem, lai redzētu, kas notiek.
2013.gada februārī Krievijas pilsētas Čeļabinskas debesis spilgti iekrāsoja 18 metrus plats degošs meteorīts, kurš zemei tuvojās ar 67 000 kilometru stundā lielu ātrumu un pēc tam eksplodēja virs Urālu kalniem. Tolaik dažādus ievainojumus no sprādziena viļņa guva vairāk nekā 1600 cilvēku un sprādziena spēks bija tikpat liels kā divdesmit Hirosimas atombumbām.
Tas bija lielākais meteorīts, kas sasniedzis zemi vairāk nekā gadsimta laikā un kalpoja kā atgādinājums tam, cik bīstami var būt šie ārpuszemes ķermeņi. Ne velti dominējošā teorija dinozauru bojāejai ir tieši milzu meteorīta ietriekšanās Jukatanas pussalā, nodarot milzu postažu un mainot planētas klimatu.
Kosmosa aģentūras tagad domā par to, kā cilvēks var novērst šādu traģēdiju, ja kas līdzīgs draudētu kaut kad nākotnē. Tieši tāpēc NASA un ESA arī apvienojušas spēkus, lai sāktu jaunu misiju.
Jau tagad abas kosmosa aģentūras sadarbojas, domājot, kā var ietekmēt asteroīdus, lai mainītu to trajektoriju, un ja to apstiprinās Eiropas kosmosa aģentūras (ESA) dalībvalstis, nākamgad tam tiks veltīta vēl viena kopēja misija.
Tās gaitā plānots izveidot speciālu zondi, kas ceļos 11 miljonus kilometru, lai nosēstos uz zemei tuvākā asteroīda, kuram ir mēness, 2022. gada jūnijā un veiktu dažādus mērījumus. Pēc tam tiks nosūtīta vēl viena bezpilota misija, kurā asteroīda virsmā tiks ietriekts vēl viens kosmosa kuģis, lai izmērītu, kā tiks ietekmēta tā orbīta.
Atliek vienīgi cerēt, ka līdz brīdim, kad zinātnieki precīzi zinās, kā novirzīt asteroīdu trajektoriju, neviens no tiem Zemi neskars.
